Aliens

Madžhima Nikaja 136. Mahakammavibhanga Sutta. Izvērstais skaidrojums par darbībām

1. Tā es dzirdēju. Reiz Visgodājamākais bija apmeties Radžagahas apkaimē, Bambusu birzī, Vāveru Templī.

2. Un tajā laikā, Cienījamais Samiddhi dzīvoja meža būdiņā. Tad vientuļnieks Potaliputta, ceļodams tajā apvidū, ieradās pie cienījamā Samiddhi un apmainījās ar viņu godbijīgiem sveicieniem. Pēc godbijīgo sveicienu un laipnību izteikšanas, viņš apsēdās blakus un teica cienījamajam Samiddhi:

“Draugs Samiddhi, esmu dzirdējis un iemācījies no visgodājamākā vientuļnieka Gautamas sekojošo: “Ķermeniskajai darbībai nav nozīmes, vārdiskajai darbībai nav nozīmes, vienīgi apziņas darbība ir reāla.” Un tāpat: “Ir tādi [meditatīvie] stāvokļi, kuros iegājis, cilvēks vispār neko nejūt.””

“Nerunā, tā draugs Potaliputta, nerunā tā, - [teica cienījamais Samiddhi] – neizkropļo Visgodājamākā teikto. Nav labi izkropļot Visgodājamākā teikto. Visgodājamākais neteiktu tā:

“Ķermeniskajai darbībai nav nozīmes, vārdiskajai darbībai nav nozīmes, vienīgi apziņas darbība ir reāla.” Bet, draugs, tiešām eksistē tādi [meditatīvie] stāvokļi, kuros iegājis, cilvēks vispār neko nejūt.”

“Cik sen esi pametis mājas dzīvi, draugs Samiddhi?” – [jautāja vientuļnieks Potaliputta].

“Ne pārāk sen. Pagājuši trīs gadi.” – [atbildēja cienījamais Samiddhi].

[Tad vientuļnieks Potaliputta sacīja:]
“Ko gan tagad lai saku vecākajiem mūkiem, ja [pat] jauns mūks domā ka Skolotājam nepieciešama tamlīdzīga aizsardzība? Draugs Samiddhi, ko jūt cilvēks, veicot apzinātu ķermenisko, runas vai prāta darbību?”

[Cienījamais Samiddhi atbildēja:]
“Veicot apzinātu ķermenisko, runas vai prāta darbību, cilvēks jūt ciešanas, draugs Potaliputta.”

Un tad, vairs nebildis ne vārda, vientuļnieks Potaliputta uzcēlās no savas sēdvietas un aizgāja.

3. Un drīz pēc tam, kad vientuļnieks Potaliputta bija aizgājis, cienījamais Samiddhi aizdevās pie godājamā Anandas un apmainījās ar viņu godbijīgiem sveicieniem. Pēc godbijīgo sveicienu un laipnību izteikšanas, viņš apsēdās blakus un izstāstīja godājamajam Anandam visu savu sarunu ar vientuļnieku Potaliputtu. Kad viņš bija beidzis savu stāstu, godājamais Ananda teica: “Draugs Samiddhi, par šo sarunu vajag izstāstīt Visgodājamākajam. Nu ko, dosimies pie Visgodājamākā un izstāstīsim viņam par to. Un, kā Visgodājamākais mums to izskaidros, tā arī mēs to iegaumēsim.”

“Jā, draugs,” - atbildēja cienījamais Samiddhi.

4. Un tad godājamais Ananda un cienījamais Samiddhi kopā aizdevās pie Visgodājamākā, un, paklanījušies viņam, apsēdās blakus. Godājamais Ananda izstāstīja Visgodājamākajam visu par sarunu starp cienījamo Samiddhi un vientuļnieku Potaliputtu.

5. Kad viņš beidza, Visgodājamākais teica godājamajam Anandam: “Ananda, es neatceros ka kaut kad būtu pat saticis vientuļnieku Potaliputtu, tad kā gan būtu varējusi notikt starp mums šāda saruna? Lai gan vientuļnieka Potaliputtas jautājumu bija nepieciešams izstudēt, pirms sniegt uz to atbildi, un šis maldīgais cilvēks atbildējis kļūdaini.”

6. Pēc šiem vārdiem cienījamais Udajins teica Visgodājamākajam: “Skolotāj, varbūt cienījamais Samiddhi tā teica, domādams [principu]: “Viss, kas sajūtams, iekļauts ciešanās?”
Tad Visgodājamākais vērsās pie godājamā Anandas: “Skaties, Ananda, kā iejaucas [sarunā] šis maldīgais cilvēks Udajins. Es zināju, Ananda, ka šis maldīgais cilvēks Udajins nepiedienīgi iejauksies šajā brīdī. No paša sākuma vientuļnieks Potaliputta vaicāja par trim sajūtu veidiem. No šī maldīgā cilvēka Samiddhi, atbildei bija jābūt šādai: “Draugs Potaliputta, ar veicot apzinātas ķermeniskās, runas vai prāta darbības ar nodomu, [ko rezultātu] jāizjūt kā patīkamu, cilvēks jutīs apmierinājumu. Veicis ķermeniskās, runas vai prāta apzinātas darbības, [ko rezultātu] jāizjūt kā sāpīgu, cilvēks jutīs sāpes. Veicis ķermeniskās, runas vai prāta apzinātās darbības, [ko rezultātu] jāizjūt kā ne-sāpīgu-ne-patīkamu, cilvēks jutīs ne-sāpes-ne-apmierinājumu.” Bet kas viņi tādi, šie muļķīgie, tukšvārdīgie vientuļnieki no citām skolām, lai spētu izprast Tadhagatas dižo skaidrojumu par darbībām? Ananda, tev nepieciešams noklausīties kā Tadhagata izklāsta dižo skaidrojumu par darbībām.

7. [Godājamais Ananda teica]:
“Pats laiks, Visgodājamākais, pats laiks, Tadhagata, lai tu pasniegtu dižo skaidrojumu par darbībām. Dzirdot skaidrojumu no tavām lūpām, mūki to atcerēsies.”

“Tad, Ananda, kalusies uzmanīgi, par ko es teikšu,” - [sacīja Visgodājamākais].

“Jā, Skolotāj,” - atbildēja godājamais Ananda. Visgodājamākais sacīja sekojošo:

8. “Ananda, ir četri personības tipi pasaulē. Kādi četri? Notiek tā, ka kāds cilvēks nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi. Viņš alkatīgs, piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem. Pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē.

Bet arī tā notiek, ka kāds cilvēks [tāpat] nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi. Viņš alkatīgs, piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem. [Taču] pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē.

Notiek tā, ka kāds cilvēks atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, no to kas nav dots ņemšanas, no nepiedienīgo juteklisko baudu izvēles, no melošanas, no ļaunprātīgas runas, no rupjās runas, no tukšvārdības. Viņš nav alkatīgs, viņam nepiemīt nelabvēlīgs prāts, un viņš nepieturas pie neharmoniskiem uzskatiem. Pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē.

Bet arī tā notiek, ka kāds cilvēks [tāpat] atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, no to kas nav dots ņemšanas, no nepiedienīgo juteklisko baudu izvēles, no melošanas, no ļaunprātīgas runas, no rupjās runas, no tukšvārdības. Viņš nav alkatīgs, viņam nepiemīt nelabvēlīgs prāts, un viņš nepieturas pie neharmoniskiem uzskatiem. [Taču] pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē.

9. Lūk, Ananda, caur dedzību, tiekšanos, centīgumu, rūpību un harmonisku uzmanību kāds bramins vai garīgais meklētājs sasniedz tādu prāta koncentrāciju, ka kad viņa prāts koncentrēts, tad ar visuredzošo aci, attīrītu un cilvēcisko redzi pārspējošu, viņš redz kādu cilvēku, kurš nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi. Viņš redz, ka šis cilvēks alkatīgs, tam piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem. Un viņš redz, ka pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, šis cilvēks pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē.

Un viņš saka tā: “Patiesi, ir sliktās darbības, ir nelabās uzvedības rezultāts. Jo es redzēju kādu cilvēku, kurš nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi. Es redzu, ka šis cilvēks alkatīgs, tam piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem. Un es redzu, ka pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, šis cilvēks pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē.

Un viņš saka tā: “Katrs, kurš nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi; katrs, kurš alkatīgs, kuram piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturas pie neharmoniskiem uzskatiem; katrs tāds cilvēks pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē. Tie, kuri to zina, zina pareizi. Tie, kuri domā savādāk, kļūdās.” Tā viņš spītīgi tveras pie tā, ko viņš pats uzzinājis, redzējis, atklājis, apgalvojot: “Tikai tā ir taisnība, bet viss pārējais kļūdains.”

10. Bet lūk, Ananda, caur dedzību, tiekšanos, centīgumu, rūpību un harmonisku uzmanību kāds bramins vai garīgais meklētājs sasniedz tādu prāta koncentrāciju, ka kad viņa prāts koncentrēts, tad ar visuredzošo aci, attīrītu un cilvēcisko redzi pārspējošu, viņš redz kādu cilvēku, kas nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi. Viņš redz, ka šis cilvēks alkatīgs, tam piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem. Un viņš redz ka pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, tas cilvēks pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē.

Un viņš saka tā: “Patiesi, nav sliktās darbības, nav nelabās uzvedības rezultāts. Jo es redzēju kādu cilvēku, kurš nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi. Es redzu, ka šis cilvēks alkatīgs, tam piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem. Un es redzu, ka pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, šis cilvēks pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē.”

Un viņš saka tā: “Katrs, kurš nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi; katrs, kurš alkatīgs, kuram piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem; katrs tāds cilvēks pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē. Tie, kuri to zina, zina pareizi. Tie, kuri domā savādāk, kļūdās”. Tā viņš spītīgi tveras pie tā, ko viņš pats uzzinājis, redzējis, atklājis, apgalvojot: “Tikai tā ir taisnība, bet viss pārējais kļūdains.”

11. Lūk, Ananda, caur dedzību, tiekšanos, centīgumu, rūpību un harmonisku uzmanību kāds bramins vai garīgais meklētājs sasniedz tādu prāta koncentrāciju, ka kad viņa prāts koncentrēts, tad ar visuredzošo aci, attīrītu un cilvēcisko redzi pārspējošu, viņš redz kādu cilvēku, kurš atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, no to kas nav dots ņemšanas, no nepiedienīgo juteklisko baudu izvēles, no melošanas, no ļaunprātīgas runas, no rupjās runas, no tukšvārdības. Viņš nav alkatīgs, viņam nepiemīt nelabvēlīgs prāts, un viņš nepieturas pie neharmoniskiem uzskatiem. Pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē.

Un viņš saka tā: “Patiesi, ir labās darbības, ir labās uzvedības rezultāts. Jo es redzēju kādu cilvēku, kas atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, no to kas nav dots ņemšanas, no nepiedienīgo juteklisko baudu izvēles, no melošanas, no ļaunprātīgas runas, no rupjās runas, no tukšvārdības. Es redzēju ka tas cilvēks nav alkatīgs, viņam nepiemīt nelabvēlīgs prāts, un viņš nepieturas pie neharmoniskiem uzskatiem. Pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē.

Un viņš saka tā: “Katrs, kurš atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, no tā kas nav dots ņemšanas, no nepiedienīgo juteklisko baudu izvēles, no melošanas, no ļaunprātīgas runas, no rupjās runas, no tukšvārdības, un nav alkatīgs, kuram nepiemīt nelabvēlīgs prāts, un kurš nepieturas pie neharmoniskiem uzskatiem, pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē. Tie, kuri to zina, zina pareizi. Tie, kuri domā savādāk, kļūdās.” Tā viņš spītīgi tveras pie tā, ko viņš pats uzzinājis, redzējis, atklājis, apgalvojot: “Tikai tā ir taisnība, bet viss pārējais kļūdains.”

12. Bet lūk, Ananda, caur dedzību, tiekšanos, centīgumu, rūpību un harmonisku uzmanību kāds bramins vai garīgais meklētājs sasniedz tādu prāta koncentrāciju, ka kad viņa prāts koncentrēts, tad ar visuredzošo aci, attīrītu un cilvēcisko redzi pārspējošu, viņš redz kādu cilvēku, kurš atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, no to kas nav dots ņemšanas, no nepiedienīgo juteklisko baudu izvēles, no melošanas, no ļaunprātīgas runas, no rupjās runas, no tukšvārdības. Viņš nav alkatīgs, viņam nepiemīt nelabvēlīgs prāts, un viņš nepieturas pie neharmoniskiem uzskatiem. Pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē.

Un viņš saka tā: “Patiesi, nav sliktās darbības, nav nelabās uzvedības rezultāts. Jo es redzēju kādu cilvēku, kas atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, no tā kas nav dots ņemšanas, no nepiedienīgo juteklisko baudu izvēles, no melošanas, no ļaunprātīgas runas, no rupjās runas, no tukšvārdības. Es redzēju ka tas alkatīgs, ka viņam nepiemīt nelabvēlīgs prāts, un ka viņš nepieturas pie neharmoniskiem uzskatiem. Pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē.

Un viņš saka tā: “Katrs, kurš atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, no tā kas nav dots ņemšanas, no nepiedienīgo juteklisko baudu izvēles, no melošanas, no ļaunprātīgas runas, no rupjās runas, no tukšvārdības, un nav alkatīgs, kuram nepiemīt nelabvēlīgs prāts, un kurš nepieturas pie neharmoniskiem uzskatiem, pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē. Tie, kuri to zina, zina pareizi. Tie, kuri domā savādāk, kļūdās.” Tā viņš spītīgi tveras pie tā, ko viņš pats uzzinājis, redzējis, atklājis, apgalvojot: “Tikai tā ir taisnība, bet viss pārējais kļūdains.”

13. Tad lūk, Ananda, kad bramins vai garīgais meklētājs saka: ““Patiesi, ir sliktās darbības, ir nelabās uzvedības rezultāts”, - tad es to apstiprinu. Kad viņš saka: “Es redzēju kādu cilvēku, kurš nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi. Es redzu, ka šis cilvēks alkatīgs, tam piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem. Un es redzu, ka pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, šis cilvēks pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē.” – Tas es tāpat to apstiprinu. Bet kad viņš saka: “Katrs, kurš nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi; katrs, kurš alkatīgs, kuram piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem; katrs tāds cilvēks pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē,” - tad es to neapstiprinu. Un kad viņš saka: “Tie, kuri to zina, zina pareizi. Tie, kuri domā savādāk, kļūdās,” - tad es tāpat neapstiprinu to. Un kad viņš spītīgi pieķeras pie tā, ko pats uzzinājis, redzējis, atklājis, apgalvodams: “Tikai tā ir taisnība, bet viss pārējais kļūdains,” - tad es tāpat to neapstiprinu. Un kāpēc? Tāpēc ka, Ananda, Tadhagatas dižais izklāsts par rīcību citādāks.

14. Tad lūk, Ananda, kad bramins vai garīgais meklētājs saka: ““Patiesi, nav sliktās darbības, nav nelabās uzvedības rezultāts,” - tad es to neapstiprinu. Kad viņš saka: “Es redzēju kādu cilvēku, kurš nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi. Es redzu, ka šis cilvēks alkatīgs, tam piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem. Un es redzu, ka pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, šis cilvēks pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē.” – Tad es to apstiprinu. Bet kad viņš saka: “Katrs, kurš nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi; katrs, kurš alkatīgs, kuram piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem; katrs tāds cilvēks pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē,” - tad es to neapstiprinu. Un kad viņš saka: “Tie, kuri to zina, zina pareizi. Tie, kuri domā savādāk, kļūdās,” - tad es tāpat neapstiprinu to. Un kad viņš spītīgi pieķeras pie tā, ko pats uzzinājis, redzējis, atklājis, apgalvodams: “Tikai tā ir taisnība, bet viss pārējais kļūdains,” - tad es tāpat to neapstiprinu. Un kāpēc? Tāpēc ka, Ananda, Tadhagatas dižais izklāsts par rīcību citādāks.

15. Tad lūk, Ananda, kad bramins vai garīgais meklētājs saka: ““Patiesi, ir sliktās darbības, ir nelabās uzvedības rezultāts,” - tad es to apstiprinu. Un kad viņš saka: “Es redzēju kādu cilvēku, kas atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, no to kas nav dots ņemšanas, no nepiedienīgo juteklisko baudu izvēles, no melošanas, no ļaunprātīgas runas, no rupjās runas, no tukšvārdības. Es redzēju ka tas cilvēks nav alkatīgs, viņam nepiemīt nelabvēlīgs prāts, un viņš nepieturas pie neharmoniskiem uzskatiem. Pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē,” - tad es tāpat to apstiprinu. Bet kad viņš saka: “Katrs, kurš atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, no tā kas nav dots ņemšanas, no nepiedienīgo juteklisko baudu izvēles, no melošanas, no ļaunprātīgas runas, no rupjās runas, no tukšvārdības, un nav alkatīgs, kuram nepiemīt nelabvēlīgs prāts, un kurš nepieturas pie neharmoniskiem uzskatiem, pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē,” - tad es to neapstiprinu. Un kad viņš spītīgi pieķeras pie tā, ko pats uzzinājis, redzējis, atklājis, apgalvodams: “Tikai tā ir taisnība, bet viss pārējais kļūdains,” - tad es tāpat to neapstiprinu. Un kāpēc? Tāpēc ka, Ananda, Tadhagatas dižais izklāsts par rīcību citādāks.

16. Tad lūk, Ananda, kad bramins vai garīgais meklētājs saka: ““Patiesi, nav sliktās darbības, nav nelabās uzvedības rezultāts,” - tad es to neapstiprinu. Un kad viņš saka: “Es redzēju kādu cilvēku, kas atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, no to kas nav dots ņemšanas, no nepiedienīgo juteklisko baudu izvēles, no melošanas, no ļaunprātīgas runas, no rupjās runas, no tukšvārdības. Es redzēju ka tas cilvēks nav alkatīgs, viņam nepiemīt nelabvēlīgs prāts, un viņš nepieturas pie neharmoniskiem uzskatiem. Pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē,” - tad es to apstiprinu. Bet kad viņš saka: “Katrs, kurš atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, no tā kas nav dots ņemšanas, no nepiedienīgo juteklisko baudu izvēles, no melošanas, no ļaunprātīgas runas, no rupjās runas, no tukšvārdības, un nav alkatīgs, kuram nepiemīt nelabvēlīgs prāts, un kurš nepieturas pie neharmoniskiem uzskatiem, pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē,” - tad es tāpat to neapstiprinu. Un kad viņš spītīgi pieķeras pie tā, ko pats uzzinājis, redzējis, atklājis, apgalvodams: “Tikai tā ir taisnība, bet viss pārējais kļūdains,” - tad es tāpat to neapstiprinu. Un kāpēc? Tāpēc ka, Ananda, Tadhagatas dižais izklāsts par rīcību citādāks.

17. Tad lūk, Ananda, kas attiecas uz to cilvēku, kurš nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudas, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi, kurš alkatīgs, kuram piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem, un pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē: cēlonis tam var būt tas, ka viņš vai nu agrāk veicis sliktu darbību, kurai jābūt negatīvām sekām, vai vēlāk veicis sliktu darbību, kurai jābūt negatīvām sekām, vai arī nāves brīdī pieņēmis un iemiesojis neharmoniskos uzskatus. Dēļ tā pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē. Un jebkurā gadījumā, sekas tam ka viņš nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi, kurš alkatīgs, kuram piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem, būs ka viņš tās izjutīs vai nu šeit un tagad [šajā dzīvē], vai savā nākamajā pārdzimšanā, vai kādā [pēc tam] sekojošajā pārdzimšanā.

18. Tad lūk, Ananda, kas attiecas uz to cilvēku, kurš nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudas, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi, kurš alkatīgs, kuram piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem, un pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē: cēlonis tam var būt tas, ka viņš vai nu agrāk veicis labu darbību, kurai jābūt pozitīvām sekām, vai vēlāk veicis labu darbību, kurai jābūt pozitīvām sekām, vai arī nāves brīdī pieņēmis un iemiesojis harmoniskos uzskatus. Dēļ tā pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē. Un jebkurā gadījumā, sekas tam ka viņš nogalina dzīvās būtnes, ņem to, kas nav dots, izvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, melo, runā ļaunprātīgi, runā rupji, tukšvārdīgi, kurš alkatīgs, kuram piemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie neharmoniskiem uzskatiem, būs ka viņš tās izjutīs vai nu šeit un tagad [šajā dzīvē], vai savā nākamajā pārdzimšanā, vai kādā [pēc tam] sekojošajā pārdzimšanā.

19. Tad lūk, Ananda, kas attiecas uz to cilvēku, kurš atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, no to kas nav dots ņemšanas, no nepiedienīgo juteklisko baudu izvēles, no melošanas, no ļaunprātīgas runas, no rupjās runas, no tukšvārdības, kurš nav alkatīgs, kuram nepiemīt nelabvēlīgs prāts, kurš nepieturas pie neharmoniskiem uzskatiem, un pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē: cēlonis tam var būt tas, ka viņš vai nu agrāk veicis labu darbību, kurai jābūt pozitīvām sekām, vai vēlāk veicis labu darbību, kurai jābūt pozitīvām sekām, vai arī nāves brīdī pieņēmis un iemiesojis harmoniskos uzskatus. Dēļ tā pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst ar laimīgu likteni, pat debesu pasaulē. Un jebkurā gadījumā, sekas tam ka viņš atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, neņem to, kas nav dots, neizvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, nemelo, nerunā ļaunprātīgi, nerunā rupji, tukšvārdīgi, nav alkatīgs, nepiemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie harmoniskiem uzskatiem, būs ka viņš tās izjutīs vai nu šeit un tagad [šajā dzīvē], vai savā nākamajā pārdzimšanā, vai kādā [pēc tam] sekojošajā pārdzimšanā.

20. Tad lūk, Ananda, kas attiecas uz to cilvēku, kurš atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, no to kas nav dots ņemšanas, no nepiedienīgo juteklisko baudu izvēles, no melošanas, no ļaunprātīgas runas, no rupjās runas, no tukšvārdības, kurš nav alkatīgs, kuram nepiemīt nelabvēlīgs prāts, kurš nepieturas pie neharmoniskiem uzskatiem, un pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē: cēlonis tam var būt tas, ka viņš vai nu agrāk veicis sliktu darbību, kurai jābūt negatīvām sekām, vai vēlāk veicis sliktu darbību, kurai jābūt negatīvām sekām, vai arī nāves brīdī pieņēmis un iemiesojis ne harmoniskos uzskatus. Dēļ tā pēc ķermeņa sabrukšanas, pēc nāves, viņš pārdzimst trūkumā, nelaimīgu likteni, iznīcību, pat ellē. Un jebkurā gadījumā, sekas tam ka viņš atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas, neņem to, kas nav dots, neizvēlas nepiedienīgas jutekliskajās baudās, nemelo, nerunā ļaunprātīgi, nerunā rupji, tukšvārdīgi, nav alkatīgs, nepiemīt nelabvēlīgs prāts, pieturās pie harmoniskiem uzskatiem, būs ka viņš tās izjutīs vai nu šeit un tagad [šajā dzīvē], vai savā nākamajā pārdzimšanā, vai kādā [pēc tam] sekojošajā pārdzimšanā.

21. Tādā veidā, Ananda, ir darbības, kuru sekas vēl nav izpaudušās, un tas ir redzams. Ir darbības, kuru sekas tikai šķietami jau izpaudušās, bet patiesībā vēl tās nav parādījušās. Ir darbības, kuru sekas jau izpaudušās, un tas redzams. Ir darbības, kuru sekas jau izpaudušās, bet tas nav redzams.
Tā teica Visgodājamākais. Godājamais Ananda bija apmierināts un sajūsmināts par šiem Visgodājamākā vārdiem. 

Latviešu mēlē pārcēlis Imants Kore.

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.