Aliens

Arja Nagardžuna. Bodhičitas skaidrojums

Godbijīgi paklanos svētajam Mandžušri! Tagad izskaidrošu, kā tiek apgūta bodhičita.

Bhagavāns sacīja: 

Visas parādības (dharmas) – prāta (čitta) priekšstati.

Tātad, prātam piemīt realitātes daba. Kad to skaidri saproti, tad, kā sacīts [Guhjasamadžas tantrā]:

Brīvs no visiem priekšmetiem (dangos po):
bez ajatanas, dhatu, skandhām, objekta un subjekta –
tā kā visas dharmas vienlīdzīgas un bez savas būtības,
mūsu prāts – sākotnēji ne-dzemdēts, un tukšs pēc savas dabas.

Kāda ir šā izteiciena jēga?

Ar vārdiem “Brīvs no visiem priekšmetiem” runāts par “es” un visu pārējo, ko dēvē par “priekšmetu”.

Tas ir, prātam nepiemīt tāda daba kā “es”, “būtne”, “dvēsele”, “dzīvojošā”, “cilvēka” “piedzimušā Manu” (šeit, atbilstoši indiešu mitoloģijai, Manu – pirmais cilvēks), “Manu dēla”, “darītāja” un pārējā. Kāpēc? – Jo tam nepiemīt atbilstošie raksturlielumi.

Tāpēc sacīsim: Ja “es” un pārējo priekšmetu nav, tad kā gan var uzskatīt ka prātam piemīt to daba?! Tādā veidā, tas ir brīvs no visiem priekšmetiem; [priekšstati par priekšmetiem] rodas vien no pieķeršanās patībai.

- Bet viss piesārņotais rodas no pieķeršanās patībai; tātad, prātam piemīt [piesārņojuma] daba.

- Tā kā prātam nepiemīt skandhu, dhatu ajatanas daba, sacīts ka tas “bez ajatanas, dhatu, skandhām, objekta un subjekta”. Turklāt tas ir arī ka skandhas un pārējie priekšmeti absolūtajā līmenī netiek atrasti (konstatēti), tad kā gan var uzskatīt, ka prātam piemīt to daba?!

- Tas kā?

- Tā, kā fiziskās un pārējās skandhas nereālas, fiziskā skandha – ir elementu kopums un elementu izveidotie.

Elementi ir četri: zeme, ūdens, uguns un vējš. Elementu izveidotie ir pieci: veidols, skaņa, smarža, garša un taustes objekts. Zeme un pārējie elementi, veidols un pārējie elementu izveidotie netiek uztverti kā atsevišķi, atdalīti priekšmeti, jo ikviens no tiem sevī satur arī citu. Tāpēc “veidols” vien [tam] pieņemts apzīmējums.

Teikts ka fiziskā skandha tukša no fiziskās skandhas. Tātad, fiziskā skandha nav drošticama (šeit un tālāk “nav drošticama” nozīmē “neeksistē absolūtajā nozīmē”). Tāpat arī sajūtu skandhas nav drošticamas.

- Tas kā?

- Ir trīs sajūtu veidi: patīkamās, mokošās un ne patīkamās, ne mokošās: tās ir savstarpēji atkarīgas. Patīkamo nosaka atkarībā no mokošā, bet mokošo – atkarībā no patīkamā. Atdalīta, nosacīta parādība (dharma) nav novērojama; tā “sastāv” lietā. Līdzīgi kā “garais” un “īsais”.

Ir divi sajūtu (vedana; tshor ba): rodošās ķermenī un rodošās prātā. Pa cik ķermenis ietilpst fiziskajā skandhā, tā nav novērojama [kā atsevišķa]. Tāpēc [pašeksistējoša] ķermeņa nav; tātad, sajūtas kas radušās ķermenī nav novērojamas. Bet tā kā teikts ka [sajūtas] neatrodas prāta objekta veidā, neatrodas [pasaules] pusēs, tā nav forma, nav iespējams norādīt [kur tā atrodas], neatrodas nekur, neizpaužas, neatpazīstas, tad kā gan tā ir sajūta?! Tātad, sajūta, radusies prātā, tāpat nav novērojama. Tāpēc sacīts: “Sajūtu skandha tukša no sajūtu skandhas”. Un tā, sajūtu skandha nav drošticama.

Tāpat atšķiršanas skandha ir priekšmets tikai pēc nosaukuma. Atšķiršana savā būtībā ir pieķeršanās raksturojumiem. Tas ir, tie priekšmeti, kuru raksturojumiem pieķeramies, neeksistē; tāpēc arī raksturojumi nav; tātad, “kam pieder raksturojums” (tas ir, pašeksistējošs objekts) tāpat neeksistē. Teikts ka atšķiršanas skandha tukša no atšķiršanas skandhas; tātad, atšķiršanas skandha arī nav drošticama.

Un pamudinājumu skandha nav drošticama. Pieņemsim, [ir dharmas] kuras attiecināmas pie pamudinājumu skandhas – tādas, kā sajūtas, gribas impulss, apzināšanās, vēlēšanās, kontakts, prāts (budhi), atmiņa, uzmanība, tiekšanās – un kuras nav attiecināmas – tādas kā zemes, ūdens, uguns, vēja un pārējā rašanās. Bet dharmas – psihiskie faktori, un rašanās, kā arī pārējais, neizpaužas kā atsevišķi atdalīti. Tā ka pamudinājumu skandhai piemīt karmas raksturojums, tā tāpat neeksistē. Tā kā nav darītāja, darbība (= karma) arī nereāla. Tā ka teikts ka pamudinājumu skandha tukša no pamudinājumu skandhas būtības (samskara), pamudinājumu skandha nav drošticama.

Apziņas skandha tāpat nav drošticama. Apziņas skandhu sastāda redzes, dzirdes, ožas, garšas, “ķermeniskās” (taustes) un prāta apziņa. Taču redzes apziņa un pārējās nav konstatējamas kā atsevišķas eksistējošas būtības. Kāpēc gan? – Redzes apziņa rodas atkarībā no acs un veidola; un nerodas, ja to nav. Kā gan var rasties redzes apziņa bez acs un veidola? Sekojoši, redzes apziņa nav drošticama. Tāpat, kā teikts, arī spriediet par dzirdes, ožas, garšas un “ķermeņa” apziņu. Tāpat, ja prāts (manas) pamatojas uz visām pagātnes un nākotnes dharmām, tad kā gan pagātnes un nākotnes dharmas var būt prāta apziņas rašanās nosacījums? Taču Bhagavāns teicis:

Tas, kas pagājis, ar to pašu izbeidzies, bet nākamais pagaidām nav; [pagātnes un nākotnes dharmas] neatrodas kopā (vienlaicīgi) ar šobrīd radušos apziņu.

Sacīts: “Apziņas skandha tukša no apziņas skandhas”. Sekojoši, apziņas skandha tāpat nav drošticama.

Tā ka tādējādi tās pašas skandhas arī norāda un dhatu un ajatānām, tās nesākšu atsevišķi “attīrīt” (Pradžnaparamitas sutrās tīrība – tukšuma sinonīms. Tāpēc “attīrīt” nozīmē pakļaut “augstākās loģikas” – tukšuma loģikas analīzei). Tāpat, kā bez sēklas nav stāda – bez skandhu pašeksistences tiek konstatēta arī to pašeksistences neesamība (tas ir, dhatu un ajatānu pašeksistences neesamība: dhatu un ajatānas sevī iekļauj skandhas kā “sēkla” – pamata elements).

Tāpēc teikts ka “prāts (čita) ir bez ajatanas, dhatu, skandhām”.

[Tagad] – par “bez objekta un subjekta”. Visgodājamākais Buda tā teicis “Tadhagatas noslēpumu sutrā”

Nav redzēts ka prāts būtu zils, dzeltens, sarkans, rozā, “kristāla krāsā” vai sudrabains, garš vai īss, apaļš, trijstūrains, četrstūrains vai citāds tāds, [tam būtu] vīrieša, sievietes vai bezdzimuma būtnes forma.

Un tālāk:

Noslēpumu Valdniek, prātam nav vēlēšanos Sfēras daba, nav Sfēras formas daba, nav Bezformas sfēras daba, nav dievu daba, nav nāgu, jakšu, gandharu, asuru, garudu, kinnaru, mahoragu, cilvēku un necilvēku daba.

… Meklē to kaut vai visās formās – neatradīsi.

Un tā, prāts nav objekts. Pateikšu, kāpēc tas nav arī subjekts.

Jo Bhagavāns teicis:

Noslēpumu Valdniek, prāts nav ne iekšpusē, ne ārpusē. Nav arī starp tiem. Kāpēc gan? Tāpēc, Noslēpumu Valdniek, ka prāts pēc savas dabas ir pilnīgi tīrs. Tāpēc, lai kādās formās to nemeklē – neatradīsi. Kā gan tas var būt objekts vai subjekts?

Un tā, prāts “bez objekta un subjekta”.

“…visas dharmas vienlīdzīgas un bez savas būtības” nozīmē sekojošo. Kā skandhas un viss pārējais tukšs no savas esības, tā [tukšs no savas esības] arī prāts. Kā Bhagavāns saka ka visas dharmas ir tukša, tā arī prāta raksturojums – “tukšs”. Visas dharmas ir bez savas esības; tā arī prātu raksturo esības no sava paša puses neeksistēšana. Visas dharmas – pilnīgi abstraktas; tā arī prātam raksturīga pilnīga abstrakcija.

Tā kā prāts vienādi [atrodas] vienlīdzīgā dharmu būtības iztrūkumā, tad “mūsu prāts – sākotnēji ne-dzemdēts". Tāpēc – “mūsu prāts - tukšs pēc savas dabas”. Kāda ir “tukšuma daba”? Ir teikts: Telpa – tukša. Visām dharmām [piemīt] telpas daba. Un arī Atmošanās (bodhi) – piemīt tās daba. 

Bet arī telpa – tikai nosaukums, bez esības no savas paša puses. Tā arī prāts - tikai nosaukums, bez esības no savas paša puses. Kad tiek apjausta prāta (čita) ne-rašanās un ne-pārtraukšanās, tā ir – Atmošanās (bodhi).

Kā sacīja Bhagavāns:

Kas ir Atmošanās? Apjaušot prāta realitāti tādu, kāda tā ir, - arī ir augstākā, patiesi pilnīgā Atmošanās. Noslēpumu Valdniek, tā ka tā – nemaza un bez objekta, tad saucās “augstākā, patiesi pilnīgā Atmošanās”. Kāpēc gan? – Atmošanās [piemīt] telpas raksturojums. Tajā nav nedz sasniedzēja, nedz sasniedzamā. Kāpēc? Tāpēc ka Atmošanās – kā telpa.

Tāpēc tam, kurš sasniedz, kā nākas, prāta realitāti, ar mīlestību rodas doma par būtnēm: “Ah, oh, tās būtnes cieš. Tās nav sasniegušas sava prāta patieso dabu, apmātas ar melīgo, falšo priekšstatu ļauno garu, izjūt dažādās ciešanas smasārā. Centīšos, lai viņi sasniedz sava paša prāta patieso dabu”.

Tāds mērķtiecīgs prāts, ar līdzjūtību apveltīts, [arī ir] bodhičita. Šī “mērķtiecība palīdzēt visām dzīvajām būtnēm”, “mērķtiecība lai visas būtnes būtu laimīgas”, “augstākā mērķtiecība”, “mērķtiecība, realitātes sfēru (dharmadhatu) caurvijoša”, “bodhičita, radusies atkarībā no visām dzīvajām būtnēm”.

“Bodhičitas skaidrojums”, skolotāja Nagardžunas sacerētie, pabeigti.
Tos iztulkoja Kašmiras pandits Džajananda un tibetiešu lotsava (tulkotājs) Khumdodebars. Latviešu mēlē pārcēla Imants Kore.

Piezīmes:

Ajatana (sanskr. आयतन, āyatana) – psihofizisko apziņas veidu klasifikācija budisma filozofijā. Sešas iekšējās ajatanas – redzes, dzirdes, garšas, ožas, taustes un mentālā apziņa, sešas ārējās – redzamais, dzirdamais, sagaršojamais, saožamais, apzināmais un nejūtīgie objekti.

Dhatu – seši sajūtu orgāni, seši sajūtu objekti un sešas sajūtu apzināšanās.

Skandhas – piecas, vai “pieķeršanās grupas” Pančaskanhi (pali – pañcakhandhā, sanskr. पञ्चस्कन्धी, pañcaskandhī). Rupa skandha – forma, sajūtas – ķermenis, to sešu sajūtu orgāni un to objekti – 18 dhatu. Vedana skandha – tīras sajūtas, emociju neaptumšotas. Sandžja skanha – uztvere, sajūtas, priekšstati. Samskara – pieredzes, griba, garīgās tieksmes. Vidžjņana – izšķirošā apziņa, prāts, spriestspēja.  

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.