Aliens

Kalimantāna, Borneo

Kalimantan.
Liela sala Malajas arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, trešā lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes un Jaungvinejas). Politiski Kalimantānas sala sadalīta starp trim valstīm (vienīgā tāda sala pasaulē): lielākā daļa pieder Indonēzijai, ziemeļu daļa Malaizijai (2 pavalstis - Saravaka un Sabaha) un Bruneja.

Nosaukums. Agrāk tika saukta par Borneo salu, tagadējo Kalimantānas nosaukumu oficiāli lieto tikai kopš Indonēzijas neatkarības iegūšanas 1945.gadā.

Platība - 734 000 kvkm, 746 500 kvkm kopā ar piekrastes salām.
Iedzīvotāji. Dajaki, malajieši.

Ģeogrāfija. Ietilpst Malajas arhipelāga Lielo Zunda salu grupā un ir trešā lielākā sala pasaulē (pēc Grenlandes un Jaungvinejas) - 743 330 km². To apskalo Dienvidķīnas jūra, Sulu jūra, Sulavesas jūra, Makasaras šaurums, Javas jūra un Karimatas šaurums.
Kalimantānas ZA daļā atrodas Brunejas sultanāts, bet pārējā sala sadalīta starp Malaiziju ziemeļos un Indonēziju dienvidos.

Vēsture.
Borneo alu gleznojumu vēsture. Salā sastopami vieni no pašiem vecākajiem alu/klinšu mākslas paraugiem.
Pamatojoties gan uz atšķirīgiem alu gleznojumu stiliem, gan uz urāna-torija analīzes rezultātiem, pētnieki Borneo alu mākslā izšķīra trīs atšķirīgas attīstības fāzes.
I fāze. Senākā Borneo alu gleznojumu fāze aptver laika periodu paleolītā pirms 51 800 - 40 000 gadiem. Šī perioda alu mākslai raksturīgi gan roku attēli, kuri radīti, uzliekot uz klints atseguma plaukstu un tad izsmidzinot tai apkārt krāsu, gan lielu, govij vai vērsim līdzīgu dzīvnieku gleznojumi. Gleznojumi ir uzgleznoti sarkani oranžā krāsā.
II fāze. Šajā periodā radīti daudzi purpurkrāsas roku attēli, kuru vecums ir 20 000 gadi. Šoreiz roku nospiedumi vēl ir izgreznoti ar tetovējumiem līdzīgiem punktiem, svītrām un līnijām. Roku attēlus citu ar citu savieno vīteņaugiem līdzīgas stīgas.
III fāze. Trešo fāzi Borneo alu glezniecībā iezīmē slaidas tumši sarkanā krāsā gleznotas cilvēku figūras, kuras senie mākslinieki uz alu sienām atstājuši aptuveni pirms 13 600 gadiem. Gleznojumos dominē melni pigmentētas ģeometriskas formas un spieķi, kuri saistīti ar tādām cilvēku aktivitātēm, kā, piemēram, rituālas dejām, airēšanu un medībām.
Agrāk visu Kalimantānas salu apdzīvoja dajaki.
XIII gs. piekrastē pakāpeniski sāka apmesties malajiešu ieceļotāji, kas pakāpeniski atspieda dajaku pirmiedzīvotājus salas iekšienē.
Mītiem, nostāstiem un leģendām apvītā sala pirmo eiropiešu pētnieku uzmanību piesaistīja ar galvaskausu mednieku ciltīm, bieziem mūžamežiem un endēmiskiem dzīvniekiem.
XVI gs. 1.pusē Brunejas sultanāts pārvaldīja visu Kalimantānas ziemeļu piekrasti un tuvējās salas.
Kalimantānas salā atrodas bagātīgas naftas un gāzes atradnes, uz tām balstīta visa Brunejas ekonomika.

Hidroloģija. Mahakama (2.lielākā salas upe).

Aplūkojamie objekti.
Mulu vulkāna nacionālais parks. Te atrodas milzīgā Mulu ala ar tūkstošiem sikspārņu.

Te fiksēts ūdens briesmonis Mbilintu.
Salas rietumkrastā esot sena alu/tuneļu sistēma.

Malaizijas daļā.
Gunungmulu valsts parks. Te atrodas vienas no vislielākajām alām pasaulē. Saravakas alā varētu novietoties Boeing 747. Briežu alai ir vislielākā ieeja pasaulē, tajā dzīvo miljoniem sikspārņu. Vakarā tie izlido no alas kā lieli melni mākoņi mātīšu meklējumos. Sikspārņi koncentrējas lielās grupās, lai atvairītu uzbrūkošos vanagus. Katru nakti tie noēd 15 t kukaiņu.

Selinganas sala. Atrašanās vieta. Pie Malaizijas Sulu jūrā uz Filipīnu pusi.
Apraksts. Katru nakti 200 kg smagi bruņurupuči dodas uz nelielo salu, lai dētu olas. Mātītes vienmēr atgriežas salā, kur pašas dzimušas. Tās sāk vairoties tikai 30 – 50 gadu vecumā, bet var nodzīvot pat 75 gadus.
Vakarā dabas parka sargi tūristus aizved uz krastmalu. Desmit minūtēs mātīte var izdēt 94 olas. Sargi tās savāc un ierok citās vietās, lai tās varētu izdzīvot 60 dienu ilgo inkubācijas periodu. Pieauguša dzīvnieka vecumu sasniedz mazāk par 1% jaundzimušo rupucēnu.

Borneo Culture Willage. Ciems, kurā var iepazīt dažādas salas ciltis, to sadzīvi, arhitektūru, dejas un senās galvaskausu mednieku tradīcijas.

Kinabalu Valsts dabas parks. Tas aptver zemeslodes senākās tropu mežu teritorijas un lepojas ar vienu no visbagātākajām augu valstīm uz planētas.

Kinabalu kalns. Malaizijas ikona un Dienvidaustrumāzijas "jumts."
Poringas karstie avoti. Poring Hot Springs.
Canopy Walkway. Kokos iekārti tiltiņi, kas ļauj paskatīties uz džungļiem no cita skatu punkta.
Kotakinabala. Sabas pavalsts administratīvais centrs.
      Borneo bungu darbnīca.
Rungus cilts. Nēsā pavisam atšķirīgus tautas tērpus no citām Sabas pavalsts tautiņām. Viņi dzīvo tradicionalajās Long House iezemiešu mājās.
Padas upe.Raftings.
Diawan sala.
Sepiloka.
      Labuk Bay rezervāts. Borneo Saules lāči un orangutāni. Orangutāni ir Kalimantānai endēmiski un te tiek atgriezti dabiskajā džungļu vidē.

Niahas Lielā ala. "Dziļais galvaskauss." Vecākā cilvēka fosīlija no DA Āzijas. Tā 1950.gados uzieta Niahas Lielajā alā (Saravakas pavalsts Malaizijas Borneo), ir tā sauktais “Dziļais galvaskauss” (Deep skull), kura vecums ir 40 000 gadi.

Indonēzijas daļā.
      Kutai Valsts dabas parks. labākā viueta visā kalimantānā, kur vērot savvaļas orangutānus ar visaugstāko veiksmes procentu 80-90%.  Vēl te var vērot varenos degunradžputnus, makaku pērtiķus un otru lielāko ķirzakveidīgo sugu pasaulē pēc Komodo varāna - brango Āzijas ūdens varānu.

Dajaku ciemu aplūkošana, piemēram, Mankomga (Mancong). Benuaq cilts ciems, tajā ir lielisks Garās mājas eksemplārs. Vai arī Pampanga - Kenyah cilts dajaku ciems, kura centrā arī paceļas bagātīgi apgleznota Garā māja.

Džempanga ezers (Jempang). Kalimantānas Venēcija ar peldošām mājām un mošejām, koka laiviņām, kas kursē pa ezeru un tā pietekām.
Tenggaronga pilsēta. Tā joprojām kalpo kā vecākās Indonēzijas monarhijas Kutajas (Kutai) sultanāta (no IV gs.) galvaspilsēta.
Samarindas Islāma centrs. Ar iespaidīgāko Kalimantānas mošeju.
Samboja Lestari rezervāts. Ar Borneo saules lāču un Borneo orangutānu centriem, kur endēmiskie salas dzīvnieki tiek atgriezti džungļu vidē.

Balikpapanas mangrovju upe. Izbrauciens ar laivām, var meklēt gardeguna pērtiķus (Proboscis monkey) - tikai Kalimantānā sastopami mērkaķi ar lielu vēderu, reti smieklīgu sejas izteiksmi un ļoti garu, pimpim līdzīgu degunu.

Bukit Bangkirai kalna parks. Šeit kokos iekārti tiltiņi (Canopy walkway) ļauj aplūkmot tropisko mežu no cita skatu leņķa.
Merabu upīte. Kristāldzidra, ar krācītēm.
Danau Nyadeng avots-ezeriņš. Zilganzaļš.
Puncak Ketapu kalns. Stundu ilgs kāpiens. No tā paveras iespaidīgs skats pār Sangkulirang karsta masīvu un akmens mežu.
Sangkulirang karsta masīvs. Pilnīgi neapgūts, plašs kaļķakmeņu klinšu apgabals ar interesantu formu akmens mežu un daudzām alām.

Miau Baru. Kayan dajaku ciems, kurā ir vietējā garā māja, dejas un krāsaini tradicionālie tērpi. Miau baru ciema kapsēta ir savdabīgs kristietības un Borneo elkdievības mikslis.

Spoguļa ezers. Danau Cermin. Unikāls ar savu neparasto zilganzaļo ūdens nokrāsu un to, ka tā virspusē atrodas saldūdens, bet 2-3 m dziļumā - sālsūdens.

Bantenga ala. 2018.gadā Borneo salā, Austrumkalimantānas provincē Bantenga alā atrastu savvaļas govs zīmējuma vecumu noteica kā 40 000 gadus senu.

Raksti.
Indonēzijas Borneo salā atrasts pasaulē senākais dzīvnieka figūras gleznojums.

Saites.
Indonēzija.
Bruneja.
Malaizija.