Belīza
Valsts Centrālamerikā, Karību jūras piekrastē.
Galvaspilsēta - Beliza.
Oficiālā valoda - angļu.
Iedzīvotāji - pārsvarā nēģeri, no Āfrikas ievesto vergu pēcteči.
Vēsture. Koloniālajā laikā saukta par Britu Hondurasu.
1961.gadā administratīvo centru pārnesa no Belīzas uz Belmopānu tropisko viesuļvētru dēļ.
Belīza pasludināja neatkarību no Lielbritānijas 1981.gada septembrī.
Ir potenciāli bīstamas robežnesaskaņas ar Gvatemalu - tās militāristi uzskata, ka gandrīz puse no Belizas pienākas Gvatemalai.
Aplūkojamie objekti.
Beliza. Galvaspilsēta.
Rifs. Otrais lielākais barjerrifs pasaulē (pēc Austrālijas).
Kaijo alas. Pazemes upas un maiju svētās vietas. Jāapmeklē kā pēdējās, pirms izbraukšanas uz Gvatemalu.
Placensija. Labs kūrorts, smilšains krasts.
Zilais caurums.
Jaguāru rezervāts. Tāds ir te vienīgais pasaulē.
Maiju senpilsētas Belīzas teritorijā.
Altunha.
Junantuniča. Te aplūkojams tā saucamais Junantuničas astronauta bareljefs.
Karakola. Lielākā Belizā. Plaši izrakumi.
Ksunantuniha. Te neparasts attēls - Ksunantunihas astronauts.
Lamanaja.
Lubantūna. Saskaņā ar nostāstu, tieši šeit uziets slavenākais no kristāla galvaskausiem.
Senotes. Apakšzemes dobumi, pildīti ar ūdeni. Lieliskas peldes vietas.
Actun Tunichil Muknal. (Cave of the Crystal Sepulcture) Ala atklāta tikai 1989.gadā Tapīra Kalnu dabas parkā netālu no Sanignācijas (San Ignasio). Šajā 3 km garajā alā maiji veica cilvēku upurēšanas. Alu asociē ar maiju Pazemes valstību - Ksibalbu. Uzskatīja par ieeju ellē. Alas iekšienē atrada labi saglabājuōs priekšmetus - keramiku. Alā cilvēku seju un dzīvnieku grebumi uz sienām. Atrada arī 14 tīņu un bērnu skeletus ar nāvējošām traumām galvaskausā.
Karablankas rajona svētnīca. Cara Blanca - "bālģīmis" (spāņu val.). Apmēram 70 km uz rieteņiem no Belīzas galvaspilsētas. Te ir karsta ezeru rajons. te uzieta kādasvētnīca, kas laikam veltīta ūdenim.
Belīzas dambji. Ceļi un uzbērumi, kas pazūd zem ūdens pie Belīzas krastiem.
Saites.
Maiji.
