Lubantūna
Lubantūna – „pasargāto akmeņu vieta,” "krītošo akmeņu vieta."
Maiju senpilsēta Belīzā, kas slavena ar Likteņa galvaskausa atrašanu.
Atrašanās vieta. Belīza, tai laikā saukta par Britu Hondurasu.
Atklāšana un izpēte. Valodas par šo neatklāto pilsētu Britu Hondurasas džungļos cirkulēja jau no 1903.gada. Noskaidrot šo jautājumu gubernators uzticēja arheoloģijas amatierim Tomasam Hannam. Minētajā apgabalā netālu no Riokolumbijas Ganns atrada senu maiju uzrakstu iecirstu klintī – it kā pierādījumu, ka tuvumā jāatrodas kādai pilsētai.
Līdzīgas pēdas 1915.gadā uzgāja R.E.Mervins no Hārvarda universitātes, kas gatavoja šī reģiona kartes. Nopietnākiem pētījumiem džungļos tolaik gluži vienkārši pietrūka naudas.
Padzirdējis par pilsētu, dedzīgu interesi par to izrādīja britu piedzīvojumu meklētājs un senatnes pētnieks F.Mičels-Hedžess. Par tādu izdevību viņš sapņoja jau no bērnības. Īsā laikā sagatavojis ekspedīciju, par kuras finansētāju kļuva ekscentriskā lēdija Ričmonda-Brauna, kura pati tajā arī piedalījās. Bez tam tajā ņēma dalību arī Tomass Ganns, kapteinis Džoiss no Britu muzeja, Mičela Hadžesa sekretāre Džeina Holsone, kā arī viņa audžumeita Anna Le Gijona Mičela-Hedžesa, kas pavadīja tēvu visos ceļojumos. Tika nolīgti divi duči indiāņu par nesējiem, un 1924.gada rudenī ekspedīcija devās ceļā. Kad pēc divu nedēļu ilgiem meklējumiem Ganns atkal atrada klintī iecirstos maiju simbolus, Mičels-Hedžess pārliecinājās, ka ir uz pareizā ceļa. Pēc šķietami nebeidzamas cīņas zaļajā ellē, kad viņi cieta no insektiem, indīgām čūskām un pēkšņiem tropu lietiem, bojātiem produktiem un dzeramā ūdens trūkuma, beidzot viņi bija pie mērķa. Pagājuši garām maiju stēlai, viņi apstājās nedabiska paaugstinājuma priekšā, kurā Hedžess atpazina maiju piramīdas platformu, kuru iesākumā viņi arī attīrīja no tropu veģetācijas. Kļuva skaidrs, ka atklāta līdz šim nezināma pilsēta.
Iesākto darbu pārtrauca lietus periods. Hedžess 1925.gada vasarā atgriezās galvaspilsētā. Hedžesu gaidīja svarīgi sabiedriski pienākumi Anglijā, un tā pagāja vesels gads. Tikai 1926.gada rudenī ekspedīcija no jauna devās uz Lubantūnu, lai turpinātu izrakumus. Izrakumus pabeidza 1935.gadā.
20.gs. 70.gados pilsētā strādāja Kembridžas universitātes, Britu un Pībodī muzeju ekspedīcijas.
Tai pat rajonā strādājusi arī Ontario muzeja ekspedīcija no Kanādas, kas uzgāja alu ar labi saglabātiem koka, vara un keramiskajiem izstrādājumiem, datētiem ar V-VIII gs.
Vēsture. Lubantūna dibināta VIII gs. Tā ātri uzplauka, jo atradās ārkārtīgi auglīgā apvidū. Pilsēta bija pārkraušanas vieta Hondurasas kalnainajās zemienēs augušajām kakao pupiņām. Tomēr pilsēta pastāvēja pārsteidzoši īsu laiku. Jau aptuveni pēc 120 gadiem tā tika pamesta. Iemesli nav zināmi.
Arhitektūra. Tās lielākās piramīdas sasniedza 14 m augstumu.
Objekti.
Bumbas spēles laukums. Lielākais no jebkad atrastajiem.
Atradumi.
Kristāla galvaskauss. Saukts arī par "Likteņa galvaskausu." To atrada 1926.gada rudenī uz platformas, kuras piramīdu bija sagrāvusi zemestrīce. To pamanīja audžumeita Anna savā 17.dzimšanas dienā tieši pie smaga altārakmeņa. Tas bija dabiska lieluma cilvēka galvaskauss no ļoti gludi slīpēta kalnu kristāla bez apakšžokļa. Apakšžokli atrada tikai pēc 3 mēnešiem. Galvaskausa svars – 5,3 kg.
Saites.
Maiji.
Maiju kultūras centri.
