Karakola
Vēsture. Līdz pat VI gadsimta vidum Tikala bija diezgan sekmīga karos, taču 562.gadā tā piedzīvoja smagu un apkaunojošu sakāvi pret Kalakmūlas un Karakolas pilsētu savienību. Turpmāk Tikalā valdīja uzvarētāju ieceltas marionetes un tās iedzīvotājiem bija aizliegts veikt reliģiskos rituālus un upurēšanu.
Ap 900.gadu panīkusi, pamesta un aizmirsta.
Atklāšana un izpēte. Karakolas drupas no jauna atklātas 1937.gadā.
Dažos senpilsētas objektos 1950.gados un 1980.gadā bija veikti nelieli un īslaicīgi izrakumi kā arī bija publicēti vairāku stēlu uzraksti.
Floridas Centrālās universitātes (ASV) arheologi, antropoloģijas profesori Arlēns un Diāna Čeisi (Chases) jau trīsdesmit gadus pēta senās maiju pilsētas Karakolas drupas mūsdienu Belīzas teritorijā. Gadiem ilgi, sezonu pēc sezonas arheologu pāra vadībā strādājošie Karakolas arheoloģiskā projekta dalībnieki, strādājot ar mačetēm, atbrīvo drupas no džungļu gūsta, izdara tajās izrakumus, dokumentē un kartē atklātās struktūras. Izmantojot pētījumos iegūtos materiālus, tapušas daudzas zinātniskas publikācijas, kas paplašinājušas mūsu zināšanas par maiju sabiedrību un kultūru, to civilizācijas rašanos, attīstību un pagrimumu.
1985.gadā Čeisi uzsāka pirmo Karakolas projekta lauka darbu sezonu, bija pieejama salīdzinoši fragmentāra informācija, taču tā bija pietiekama, lai Čeisi, iepriekš 1983. un 1984.gados, apsekojuši vietu divās apzināšanas ekspedīcijās, saprastu, ka Karakola bijusi nozīmīgs maiju Klasiskā perioda pasaules centrs. Cik tieši nozīmīgs, to bija jānoskaidro turpmākajos pētījumos.
Strādājot gadu no gada, tika izpētīts pilsētas centrs, atklāti vairāki, kilometriem gari ceļi, seno lauku terases, perifērijā izvietoti sabiedriskie objekti un mājvietas kā arī jauni akmenī iekalti uzraksti, kas vēstīja par pilsētas vēsturi un tās triumfu pār spēcīgajiem kaimiņiem. Tomēr neizpētītā pilsētas teritorija joprojām bija ļoti liela. Lai to apzinātu un kartētu, stāsta A.Čeiss, būtu vēl nepieciešami desmitiem gadu.
Pavērsiens notika 2009.gada aprīlī, kad pētniekiem radās iespēja izmantot LiDAR tehnoloģiju. Piecas dienas divmotoru lidmašīna "Cesna" lidoja virs Karakolas drupām un tai piegulošās teritorijas. No skenera, kas bija novietots uz lidmašīnas borta, uz izpētes teritoriju noraidīja apmēram vienu miljardu lāzera impulsu.
Rezultāts bija pārsteidzošs. Kā uz burvju mājiena, pateicoties aerolāzerskenēšanai, Karakola no vidējas maiju pilsētas, par kādu to uzskatīja daudzi mūsu kolēģi, pārvērtās lielā metropolē, sacīja Arlēns Čeiss.
Ja, sākotnējie Čeisu veiktie aprēķini liecināja, ka Karakola aizņēma 23 kvadrātkilometrus lielu platību, tad ar LiDAR iegūtā karte rādīja, ka tā pletusies vismaz 180 km2 lielā teritorijā. Karakola savos ziedu laikos bijusi lielāka nekā mūsdienu Vašingtona un tajā, kā Čeisi jau iepriekš bija lēsuši, dzīvojuši apmēram 115 000 cilvēku. Vismaz puse no LiDAR "saskatītajiem" Karakolas ceļiem un daudzas citas struktūras arheologiem līdz tam nebija zināmas.
Raksti.
Ar lāzeru meklējot senu civilizāciju liecības un pētot citas pasaules.
Saites.
Maiju kultūras centri.
Belīza.
