Benedikts XV (1914.-1922.g.)
Romas katoļu pāvests no 1914. līdz 1922.gadam.
Īstā vārdā Boloņas kardināls Džakomo della Kjēza.
Dzīvesgājums. Sekoja pēc Pija X.
Viņš īstenoja aktīvu politiku Baltijā. Nodibināja diplomātiskās attiecības ar Lietuvu, Latviju un Igauniju. Nosūtīja savu pārstāvi uz Somiju.
Pēc savas ārienes nebija spilgta personība. Laikabiedri viņu uzskatīja par viduvējību. Tai pašā laikā viņš bija pieredzējis politiķis un prata uzturēt katoļu baznīcas autoritāti vajadzīgajā līmenī sarežģītajos pirmskara apstākļos.
Viņam personiski piemita dažas dīvainības: bija fanātiski precīzs, viņa darbadiena bija sadalīta pa minūtēm un viņš šo sarakstu cieši ievēroja. Pāvests mēdza tuvākiem darbiniekiem dāvināt pulksteņus, lai radinātu tos pie precizitātes.
Liekas, ka viņa laikā ar Musolīni 1929.gadā tika noslēgts līgums un nodibināts Vatikāns pašreizējās robežās.
1929.gada 16.maijā pāvests Benedikts XV Žannu no Arkas iecēla svēto kārtā.
Malahija pareģojumā par Benediktu XV: "Vtuņe (krieviski) pazudusī ticība." Šī pāvesta varas laikā izcēlās I Pasaules karš, kas, piemēram, Krievijā vainagojās ar lielienieku sarīkoto Oktobra apvērsumu un vispārēju ticības panīkumu.