Babiloņu Radīšanas mīts
Tas ir šumeru mīts Enum Eliš, kurš līdz mūsdienām saglabājies babiloniešu versijā. Atrasti Nīnivē valdnieka Ašurbanipala bibliotēkā uz septiņām plāksnītēm. Pirmoreiz publicējis Britu muzeja līdzstrādnieks Džordžs Smits 1876.gadā, kurš salika kopā atsevišķus Nīnives māla plāksnīšu fragmentus un publicēja tos darbā The Chaldean Account of Genesis.
1902.gadā arī Britu muzeja darbinieks L.U.Kings savā grāmatā "Septiņas Radīšanas plāksnes" (Seven Tablets of Creation) nopublicēja pilnīgāku radīšanas mīta tekstu vecbabiloņu valodā, kurš aizņēma septiņas māla plāksnītes. Sešas pirmās plāksnītes tad arī tiek sauktas par „Enum Eliš” pēc poēmas pirmajiem vārdiem. Septītajā plāksnītē tiek slavēts dievs Marduks par padarītajiem darbiem.
Šis teksts ir kāda senāka šumeru teksta tulkojums, kura oriģināls vēl nav atrasts.
Tekstu iztulkojis L.V.Kings 1902.gadā.
Anotācija. Teksts apraksta Saules (Apsu) sistēmas veidošanos, Merkūra (Mummu), Tiamatas (mūsdienās sagrauta, no atliekām veidojas Zeme un asteroīdu josla), Venēras (Lahamu), Marsa (Lahmu), Jupītera (Kišar), Saturnu (Anšar), kā arī Urāna (Anu) un Neptūna (Nudimmud) rašanos. Šai nestabilajā sistēmā no ārienes ieradās planēta Marduks/Nibiru, kura piederēja citai kolapsējušai zvaigžņu sistēmai. Razultātā Marduka/Nibiru pavadoņi sadūrās ar Tiamatu, kura tika sasista gabalos („lielā debesu kauja”). Radās Zeme (Ki) un Asteroīdu josla, bet pats Marduks/Nibiru uzņēma daļu atlūzu, kļūdams par Saules sistēmas 10.planētu. Lielākais no Tiamatas pavadoņiem Kingu piesaistījās Zemei un kļuva par Mēnesi.
Ap 2000.g.pmē. cīņā par troni Marduks uzvarēja Enlila dēlu Ninurtu. Pēc tā babilonieši pārrakstīja oriģinālo šumeru „Radīšanas mītu,” izslēdzot no tā visus Ninurtas pieminējumus, gandrīz visus Enlila pieminējumus un pārdēvējot planētu Nibiru par Marduku.
Tajā ir mīts par Lielajiem plūdiem un vienīgo izdzīvojušo cilvēku Atrahasi. Dievs Enki pavēl būvēt šķirstu, hermētiski slēgtu, bez logiem un durvīm. Tā publiskos lasījumus veica Jaunā gada sagaidīšanas svinībās Nisana mēneša pirmajā dienā, kas sakrita ar pavasara sākumu.
Daži teksta fragmenti latviski.
Godājama ir viņa vara, un nebūt tai līdzīgas!
Bērnus savus, melngalvainos, patiesi draudzes ganam tam būt!
Gadsimtu gadsimtos lai neaizmirst, lai nosac tie viņa darbus!
Lai melngalvainos iemāca viņu bijīgi godāt!
Dievībām lai nes maizes upurus!
Bez paviršības dievus lai uztur!
Lai svētnīcas savas tiegodā ceļ, lai svētnīcas savas tie slej!
Patiesi lai melngalvainie sadala dievus savā starpā!
Mums turpretī, lai cik vārdus mes viņam nedotu, galvenais – tas patiesi ir mūsu dievs!
Nosauksim taču viņu piecdesmit vārdos tagad!
Tālāk te seko 50 anunaku vārdi, lai gan, domājams, to nozīme ir kabbalistiska vai simboliska nevis lingvisiska. Tomēr daži no tiem ir skaidrojami arī lingvistiski.
Vārdu saraksta beigās lasām:
Piecdesmit vārdos godājot, varenie dievi
Piecdesmit vārdos nosaukuši, viņa darus paziņojuši.
„Dieviete-māte rada cilvēku.”
Dievi aicina Māti radīt cilvēku:
O, ciltsmāte, cilvēka radītāja!
Radi cilvēku, lai velk viņš jūgu!
Saites:
Pasaules Radīšanas stāsti.
