Mīts par Atrahasi
Atklāšana. Jau 1872.gadā arheologs Džordžs Smits ziņojumā Britu bibliskās arheoloģijas biedrībai vēstīja, ka starp „Leģendas par Gilgamešu” māla plāksnītēm, kuras sers Henrijs Leijards uzgāja Nīnivē, ir dažas, kuru teksts līdzīgs Bībeles leģendai par Lielajiem plūdiem. 1910.gadā tika atrastas vēl citas mīta versijas fragmenti – tas pats mīts, tikai citās Tuvo austrumu senajās valodās. Tā tika rekonstruēts „Mīta par Atrahasi” teksts. Lingvistiskā analīze norādīja par kāda vēl senāka avota eksistenci, kura pirmie fragmenti tika uzieti un publicēti 1914.gadā. Tādējādi pilna tā senā versija tā arī vēl nav atrasta, bet tapis skaidrs, ka tā ir visu citu, arī Bībeles, versiju pamatā.
Šumeriem – Ziusudra (Ubartuta dēls), „Leģendā par Gilgamešu” tas saukts par Uitnapišti, vecbabiloņiem – Atrahasis, Bībelē – Noāss.
Saturs. Stasta par cilvēces vēsturi no cilvēka rašanās brīdim līdz Lielajiem plūdiem. Enlils gribējis, lai cilvēki nomirst badu. Pār zemi nāca bads un sausums. Taču Enki, pārkāpdams Enlila aizliegumus, iemācīja cilvēkiem ķert zivis un tie izdzīvoja. Vairāk viņš palīdzēja savam uzticīgajam Atrahasim („gudrākais no visiem”), pusdievam, kas kalpoja par starpnieku starp dieviem un cilvēkiem Šurupakā. Atrahasis pie Enki meklēja aizsardzību, un pat atnesa savu gultu uz templi, lai redzētu viedus sapņus. Cilvēki izdzīvoja.
Bet, tā kā tuvojās Lielo plūdu katastrofa, tad Enlils lika visiem anunakiem apsolīt, ka nebrīdinās cilvēkus. Pēc lielām debatēm Dievu sapulcē, tādu solījumu piespieda dot arī Enki. Tūdaļ Atrahasis naktī saņēma sūtījumu:
„Dievi izlēma pasaules galu.
Ļaunu darbu sagatavojis cilvēkiem Enlils.”
Atrahasis sapni neizprot un lūdz to izskaidrot Enki. Lai nepārtrauktu doto solījumu, Enki ķeras pie gluži bērnišķīgas viltības un visu izstāsta sienai, aiz kuras slēpjas Atrahasis.:
„Uztver, o siena!
Klausies, būda!
Postot savu darbu, uzbūvē kuģi!
Nicini bagātību, dvēseli glāb!”
Tālāk Enki sīki apraksta kāds kuģis būtu jāuzbūvē. Kuģa būvi noslēpt no pilsētniekiem nebija iespējams, un Atrahasis pavēstīja, ka dosies prom no Enlila kontrolētās pilsētas. Visi pilsētnieki masveidā palīdz. Uz kuģa tiek nogādāta visu dzīvnieku sēkla. Šķirstā iekāpa visa Atrahaša ģimene, viņa draugi, kuģa būves meistari un galvenais stūrmanis Puzur-Amurri. Tad Atrahasis sagaida anunaku raķešu pacelšanos no Siparas kosmodroma, ieiet kuģī un aizdrīvē to.
Kad dievi, līdzīgi cilvēkiem... jeb Mīts par Atra-Hasi.
Atrašana. Mīts uziets akadiešu valodā.
Inuma īlū āvilū... Tā galvenais varonis ir Atrahasis („tas, kurš neparasti gudrs”). Laika gaitā zinātnieki ir atraduši daudz babiloniešu, asīriešu, feniķiešu un pat šumeru oriģinālās plāksnītes, kas ļāvis gandrīz pilnībā restaurēt tekstu. Šī grandiozā darba lauvas tiesu ir veikuši zinātnieki U.Dž.Lamberts un A.R.Millards (Atra-Hasis: The Babylonian Story of the Flood).
Tajā aprakstīts anunaku smagais darbs, to dumpis un „primitīvā darbaspēka” radīšana. Arī teikts, ka Nintu tiek uzdots radīt cilvēku, lai tas pildītu Dievu darbus. Tālāk detalizēti aprakstīts cilvēka radīšanas process. Ninti uzskaita materiālus, kas tai nepieciešami, tai skaitā māli un bitums no Abzu. Ea piesolīja palīdzību, jo bija nepieciešamas sievietes – surogātmātes: piedāvāja savu sievu Ninki un vēl septiņas zemāka ranga Dievu sievietes, kurām būtu jādzemdē.
Ninki, dieve un mana sieva
dzemdēs.
Bet blakus viņai gatavībā būs
Zemākas cilmes dieves – skaitā septiņas.
Tālāk tekstā tiek stāstīts kā cilvēki vairojas un izplatās pa visu Zemi. Tas sāk kaitināt Enlilu, kurš nolemj ļaudīm uzsūtīt slimību, nevis plūdus, vai kādu citu katastrofu, kā varētu gaidīt. Tā arī notika, slimības uzbruka cilvēkiem un lopiem. Atrahasis vērsās ar lūgumu palīdzēt pie Enki. Tālākais teksta fragments nav saglabājies. Tādējādi risinājums nav zināms, taču pēc kāda laika Enlils žēlojas, ka cilvēku nav kļuvis mazāk, bet gan vairāk. Tad Enlils izraisīja badu ar sausuma palīdzību. Tas turpinājās sešus gadus, kā rezultātā cilvēce sāka izmirt, pat attīstījās kanibālisms. Sešu gadu laikā Enki izvairījās palīdzēt cilvēcei, taču beidzot septītajā aicināja cilvēkus vairs nepakļauties Dieviem. Enki templī notika vecajo sanāksme, kurā Dievs atklāja savus plānus. Šeit teksts atkal ir slikti saglabājies. Taču zināms, ka no Lejaszemes Enki pasauc savus „ūdens kareivjus” un kaut ko tur dara. Tas izsauc lielas Enlila dusmas, Dievu sapulcē tiek nolemts izsaukt Enki. Tika pieprasīts izbeigt Enki atbalstu cilvēcei, taču Enki par to skaļi smējās. Bija garas diskusijas, kā rezultātā Dievi nolēma iznīcināt cilvēci, nepaziņojot tai par tuvajiem Plūdiem. To nostiprināja ar klusēšanas zvērestu, kuru deva arī Enki, lai gan negribīgi.
Enki zvērestu apgāja izstāstot visu niedru sienai, aiz kuras stāvēja uzlūgtais Atrahasis. Dievs deva tam uzdevumu uzbūvēt lielu kuģi, bet kad tas iebilda, ka neprotot, tad deva precīzus būvniecības norādījumus. Tā bija zemūdene. Septiņās dienās pilsētnieki to uzbūvēja.
Plūdu dienā Dievi ar raķeti pacēlās no Siparas, uzreiz pēc tam Atrahasis devās kuģī un aizdrīvēja to. Tikmēr Zemi pametušie Dievi bija satriekti un savos kuģos apraudāja Zemi. Šai laikā Nibiru atradās ļoti tuvu Zemei, ne velti pats Anu bija ieradies uz Dievu sapulci neilgi pirms Plūdiem.
Plūdus pārcietušais šķirts piestāja Araratā un Atrahasis sniedza Dieviem upuri. Dievi saradās un Enlils bija dikti dusmīgs. Taču samierinājās un aizveda Atrahasi ar savu kuģi uz Debesu mītni.
Tajā teikts, ka upes rakušas dievības un nesušas ļoti smagus grozus ar zemi. ( I.Vīks ).
Saites:
Šumeru literatūra.
