Svjatopolks (1015.-1016.g. un 1018.-1019.g.)
Rūriku dinastijas KIjevas lielkņazs divas reizes - no 1015. līdz 1016.gadam un no 1018. līdz 1019.gadam.
Vārdi. Vīkingu - Sventopluk.
Krieviski - Святополк Владимирович Окаянный, saukts par "Nolādēto" krievu hronikās.
Radniecība. Tēvs – Vladimirs I, iepriekšējais lielkņazs.
Jaunākie brāļi – Boriss (Rostovas kņazs), Gļebs (Muromas kņazs), Jaroslavs (Novgorodas kņazs, vēlāk "Gudrais"). Cīņās par varu Svjatopolks nogaklināja brāļus Borisu un Gļebu, tie kļuva par pirmajiem kanonizētajiem svētajiem Krievijas pareizticībā.
Sieva - Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā meita.
Dzīvesgājums. Tēvs Vladimirs I ap 1008.gadu Svjatopolku ieslodzīja cietumā aizdomās par sazvērestību, kā arī ieslodzīja viņa sievu un mātes garīgo aizbildni Kolbergas bīskapu Reinbernu. Notikušā iemesliem ir divas versijas.
Saskaņā ar pirmo Svjatopolks ir piedalījies sazvērestībā ar nolūku Krievzemei atteikties no "Bizantijas rituāla" ("византийского обряда"). Krievzeme bija kristīta pavisam nesen un tāda notikumu gaita būtu visai iespējama. Rieteņu un Austreņu baznīcu rituāli jau tolaik visai stipri atšķīrās, lai gan vēl nebija notikusi šķelšanās starp katoļiem un pareizticīgajiem. Toties pilnā sparā ritēja sacensība starp Romu un Konstantinopoli. Vai tāda sazvērestība bija bijusi, vai tās bija tikai nelabvēļu intrigas pret Svjatopolku - to mēs skaidri nezinām.
Saskaņā ar otru versiju Vladimirs bija nolēmis novēlēt troni citam savam dēlam - Borisam. Šāds novēlējums nebūtu bijis strikti pēc likuma, jo Svjatopolks bija vecāks par Borisu un tronis nomināli pienācās viņam. Bez tam, arī Novgorodā valdošais Jaroslavs bija vecāks par Borisu.
Jaroslavs bija tālu, bet Svjatopolks tepat - tādēļ arī tika ieslodzīts.
Kāpšana tronī. Kļuva par Kijevas lielkņazu, sagrābjot troni pēc tēva Vladimira nāves 1015.gadā. Viņu atbalstīja gan pilsētnieki, gan bajāri.
Pilsoņu karā. 1015.gadā pavisam drīz pēc Svjatopolka kāpšanas Kijevas tronī sākās karš ar brāļiem par varu, kurā divi no tiem - Boriss un Gļebs tika nogalināti pēc Svjatopolka pavēles. Krievu pareizticīgā baznīca šai sakarā radījusi svēto kņazu Borisa un Gļeba kultu. Stāstos un teiksmās par Borisa un Gļeba slepkavību pausta Krievijas vienotības ideja, kā arī doma, ka jaunākiem kņaziem nepieciešams pakļauties vecākajiem.
Pilsoņu karu savā labā centās izmantot Polijas karalis Boļeslavs I Drosmīgais, lai gan iejaukties notikumos viņš nespēja uzreiz.
1016.gadā Svjatoslavu kaujā pie Ļubečes sakāva atlikušais brālis Jaroslavs. Tādēļ Svjatopolks bēga uz Poliju pie sievastēva. Tobrīd Boļeslavs I tieši bija pabeidzis karu pret vācu ķeizaru Indriķi II un bija gatavs palīdzēt Svjatopolkam, tiesa gan, savu savtīgo interešu dēļ. 1018.gadā poļu karaļa armija devās uz Kijevu. Jaroslavs nepaspēja savākt karaspēku, tika pilnīgi sakauts kaujā pie Bugas upes un tikai dažu cilvēku pavadībā bēga uz Novgorodu. Boļeslava I un Svjatopolka vienības bez pretestības iegāja Kijevā, bet tad izrādījās, ka Polijas karalim ir citi plāni nekā Svjatopolkam un Boļeslavs I bija gatavs valdīt krievu zemēs pilnīgi patstāvīgi bez Svjatopolka palīdzības.
Boļeslavs I izsūtīja sava karaspēka vienības pa Kijevas kaimiņpilsētām, un tā izrādījās kļūda. Poļu karalis bija rēķinājies, ka tas nostiprinās viņa varu un vieglāk būs arī uzturēt un pabarot armiju. Tomēr viņš nebija ņēmis vērā, ka Svajatopolks, kurš nebija mierā ar atstādināšanu no varas, ir spējīgs uz atbildes gājienu. Tādejādi Svjatopolks mobilizēja savus piekritējus un pacēla sacelšanos. Kā parādīja nākamie notikumi, piekritēju viņam nemaz nebija tik daudz, taču poļi kijeviešiem patika vēl mazāk. Tā Boļeslavs I bija spiests pamest Kijevu, promejot paķēra līdzi Kijevas kasi un Jaroslava māsas. Bez tam poļi paturēja savā varā červensku (червенские) pilsētas Krievzemes DR.
Tikmēr Jaroslavs bija savācis varjagu karadraudzi, atgriezās Kijevā un padzina Svjatopolku. Tas atkal bēga, taču šo reizi pie pečeņegiem. Gūstekņus, ko Boļeslavs I bija sagrābis karagājienā pret Kijevu, Jaroslavam izdevās atdabūt tikai pēc 25 gadiem.
Nospiedums civilizācijā.
Gleznotāja V.Šeremetjeva (В.В.Шереметев) glezna ar Svjatopolku.
Saites.
Kijevas kņazi (864.-1321.g.).
