ASV prezidenti (1789.-patlaban)
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Visus prezidenta amata kandidātus uzklausa un apstiprina tā saucamā „Ārpolitiskā padome” (Council on Foreign Relations). Tā ir organizācija, kurā apvienojušies gan lielāko korporāciju, gan bagātāko dinastiju, gan akadēmisko aprindu pārstāvji. Ar vēlētājiem un demokrātiju tai nav nekāda sakara.
Prezidenta mītne un farba vieta ir Vašingtonā, Baltajā namā. Viņa darba vieta - Ovālais kabinets.
Prezidenta zvērests. Teksts: "Es svinīgi zvēru, ka uzticīgi pildīšu Savienoto Valstu prezidenta pienķumus un darīšu visu iespējamo, lai saglabātu, sargātu un aizstāvētu Savienoto Valstu konstitūciju." Svinīgo zvērestu prezidents dod uz Kapitolija (ASV parlaments) kāpnēm - šādu tradīciju pirmo reizi 1981.gadā iedibināja prezidents Ronalds Reigans.
Sievietes ASV pirmo reizi prezidenta vēlēšanās piedalijās 1920.gadā, kad tika ievēlēts Vorens Hārdings. Varbūt tādēļ tas tiek dēvēts par visu laiku dumjāko ASV prezidentu?
Impīčments. Procedūra federālo ierēdņu, tostarp arī ASV prezidenta, saukšanai pie atbildības "valsts nodevībā, kukuļņemšanā vai citos tādos noziegumos vai tiesību pārkāpumos."
ASV tāda procedūra ir ierosināta trīs reizes. 1868.gadā prezidentu Endrjū Džonsonu apsūdzēja nelikumīgākara ministra atcelšanā. 1998.-1999.gados prezidentu Bilu Klintonu apsūdzēja melīgas liecības sniegšanā un taisnās tiesas spriesanas traucēšanā. Abi šie valsts vadītāji tika Senāta attaisnoti. Prezidents Ričards Niksons 1974.gadā atkāpās no amata vēl pirms Senāta noklausīšanās sākšanās, jo viņam draudēja impīčments sakarā ar Votergeitas skandālu.
Nu par impīčmenta kandidātu kļuvis arī prezidents Donalds Tramps. Pie tam viņš ir pirmais un vienīgais ASV prezidentspar kura impīčmenta atbalstīšanu Pārstāvju palāta nobalsojusi veselas divas reizes.
1911.gada kaujā pie Tepikānas tika sakauti indiāņi un to virsaitis Tekumzē tika nāvējoši ievainots. Tekumzē nolādējis amerikāņus, īpaši jau Harisonu, un kopš tā laika pret amerikāņu prezidentiem darbojoties Indiāņu lāsts.
1. Džordžs Vašingtons (1789.-1797.g.).
2. Džons Adamss (1797.-1801.g.).
3. Tomass Džefersons (1801.-1809.g.). 2 termiņi.
4. Džeimss Medisons (1809.-1817.g.). 2 termiņi.
5. Džeimss Monro (1817.-1825.g.). 2 termiņi.
6. Džons Kvinsijs Adamss (1825.-1829.g.).
7. Endrū Džeksons (1829.-1837.g.). 2 termiņi.
8. Mārtins van Būrens (1837.-1841.g.).
9. Viljams Harisons (1841.g.).
10. Džons Tailers (1841.-1845.g.).
11. Džeimss Polks (1845.-1849.g.).
12. Zaharijs Teilors (1849.-1850.g.).
13. Milards Filmors (1850.-1853.g.).
14. Frenklins Pīrss (1853.-1857.g.).
15. Džeimss Bjūkenens (1857.-1861.g.).
16. Ābrams Linkolns (1861.-1865.g.). 2 termiņi, 2. - nepabeigts.
17. Endrū Džonsons (1865.- 1869.g.).
18. Uliss Grānts (1869.-1877.g.). 2 termiņi.
19. Raterfords Heiss (1877.-1881.g.).
20. Džeimss Garfīlds (1881.g.).
21. Česters Artūrs (1881.-1885.g.).
22. Grovers Klīvlends (1885.-1889.g.).
23. Bendžamins Harisons (1889.-1893.g.).
24. Grovers Klīvlends (1893.-1897.g.). 2.termiņš.
25. Viljams Makinlijs (1897.–1901.g.).
26. Teodors Rūzvelts (1901.-1909.g.). 2 termiņi.
27. Viljams Tāfts (1909.-1913.g.).
28. Vudro Vilsons (1913.-1921.g.). 2 termiņi.
29. Vorens Hārdings (1921.-1923.g.).
30. Kelvins Kūlidžs (1923.-1929.g.). 2 termiņi.
31. Herberts Hūvers (1929.-1933.g.).
32. Franklins Rūzvelts (1933.-1945.g.). 4 termiņi.
33. Harijs Trumens (1945.-1953.g.). 2 termiņi.
34. Dvaits Eizenhauers (1953.-1961.g.). 2 termiņi.
35. Džons F.Kenedijs (1961.-1963.g.). 1 nepilns termiņš.
36. Lindons Džonsons (1963.-1969.g.). 2 termiņi.
37. Ričards Niksons (1969.-1974.g.). 2 termiņi, otrais nepilns.
38. Džeralds Fords (1974.-1977.g.).
39. Džimijs Kārters (1977.-1981.g.).
40. Ronalds Reigans (1981.-1989.g.). 2 termiņi.
41. Džordžs H.V.Bušs (1989.-1993.g.).
42. Bils Klintons (1993.-2001.g.). 2 termiņi.
43. Džordžs V.Bušs (2001.-2009.g.). 2 termiņi.
44. Baraks Obama (2009.-2017.g.). 2 termiņi.
45. Donalds Tramps (2017.-2021.g.).
46. Džozefs Baidens (2021.-patlaban).
Saites.
ASV vēsture.
Indiāņu lāsts.
