Vilsons, Vudro (1913.-1921.g.)
Thomas Woodrow Wilson.
ASV 28.prezidents no 1913. lidz 1921.gadam.
Radniecība. Tēvs - garīdznieks.
Sieva - Edīte.
Dzīvesgājums. Politisko zinātņu profesors.
Vilsons no 1911. līdz 1913.gadam bija Ņūdžersijas gubernators.
Parakstīja likumu par federālajām rezervēm 1913.gadā. Vēlāk to nožēloja un 1919.gadā rakstīja: „Esmu ļoti nelaimīgs cilvēks. Nevēloties to, esmu izpostījis savu valsti. Varenā industriālā valsts tagad ir kredītu sistēmas varā. Mūsu valdībai vairāk nav uzskatu brīvības. Tā tiek izvēlēta ne pēc pārliecības, ne ar vairākuma balsīm. Mūsu valdība ir pakļauta niecīgai ļaužu grupai un tās lēmumiem.”
ASV prezidents Vilsons savā ziņojumā kongresam par ASV mērķiem karā 1918.gada 8.janvārī formulēja 14 punktus, kuru starpā bija minēta arī tautu pašnoteikšanās. Balstoties uz to, latviešu Nacionālā padome 1918.gada janvārī Pēterpilī paziņoja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai.
1918.gada 14.decembrī Vilsons kļuva pa pirmo ASV prezidentu, kas izbrauca ārpus valsts un kopā ar flotes komandieri un nākamo prezidentu Delano Rūzveltu, savu sievu Edīti ieradās Parīzē uz miera konferenci.
Pēc Parīzes Miera konferences ASV ārpolitikā nostiprinājās divi pretēji viedokļi par sadarbību ar pārējo pasauli. Viens politiķu grupējums, kopārstāvēja Vudro Vilsona piekritēji, gribēja, lai ASV aktīvi iekļautos pasaules politikā, bet otrs grupējums pieturējās pie t.s. "izolacionisma" politikas, uzskatot, ka amerikāņiem tas nav jādara. ASV kongress pat izlēma neiesaistīties Tautu savienības darbībā, taču tās organizētajā atbruņošanās konferencēs amerikāņu politiķi piedalījās.
Saņēma Nobela Miera prēmiju 1919.gadā, bija otrais ASV prezidents, kas tādu saņēma.
Viņš atbalstīja rasu segregāciju un ieviesa to vairākās federālās iestādēs, kur līdz tam tā netika ievērota. Ieņemdams Prinstonas universitātes prezidenta amatu, viņš liedza melnādainajiem uzņemšanu, kā arī labvēlīgi izteicies par Kukluksklanu.
Vilsons un Latvija. ASV prezidents Vilsons savā ziņojumā kongresam par ASV mērķiem karā 1918.gada 8.janvārī formulēja 14 punktus, kuru starpā bija minēta arī tautu pašnoteikšanās.
Balstoties uz to, latviešu Nacionālā padome 1918.gada janvārī Pēterpilī paziņoja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai. ASV pozīcija bija izteikti negatīva: tika noraidītas jebkādas domas par Baltijas valstu atzīšanu. Prezidents Vilsons aizstāvēja „nedalāmās” Krievijas ideju un uzskatīja, ka, pārvarējusi savu nespēka periodu, brīva, demokrātiska un apvienota Krievija ieņems pienācīgu vietu starp pasaules lielajām nācijām.
ASV savu neatzīšanas politiku pārtrauca tikai līdz ar Vilsona prezidentūras termiņa beigām 1921.gadā.
Saites.
ASV prezidenti.
ASV vēsture.
