Bušs, Džordžs jaunākais (2001.-2009.g.)
George Bush.
ASV 43.prezidents 2 termiņus no 2001. līdz 2009.gada 20.janvārim.
Radniecība. Sieva – Lora Buša.
Tēvs – Džordžs Bušs vecākais, bijušais ASV prezidents.
Ievēlēšana. Vēlēšanās cīnījās ar Alberu Goru, tika uzietas dīvainības balsu skaitīšanā Floridā un tiesā tika panākta balsu pārskaitīšana. Pēc Buša jaunākā vēršanās ASV Augstākajā tiesā un balsu pārskaitīšana vispār tika pārtraukta. rezultātā Bušs uzvarēja Floridā (vienā no nozīmīgākajiām vēlēšanu pavalstīm) ar 58 balsu pārsvaru. Stīvēšanās tiesās starp kandidātiem, partijām, Floridas varas iestādēm un citiem turpinājās vēl mēnesi pēc prezidenta kampaņas oficiālajām beigām.
Dzīvesgājums. Republikānis.
Kļuva par prezidentu 2001.gadā, kad ASV baudīja labus un pārticīgus laikus. No Bila Klintona administrācijas tika mantots visi prāvs budžeta pārpalikums, un nevienam nenāca pat prātā apšaubīt ASV kā pasaules lielvaru.
Jau visai drīz pēc viņa nākšanas pie varas 2001.gada 11.septembrī notika Dvīņu torņu taranēšana ar lidmašīnām. Tas spēcīgi ietekmēja turpmāko ASV ārpolitiku. Sākās tā dēvētā „cīņa ar terorismu”, kādēļ ASV ar savu karamašīnu sāka ārdīties pa visu pasauli. Iekšējās drošības ziņā gan Bušam panākumi bija, jo 7 gadulaikā ASV vairs nenotika neviens vērā ņemams terora akts. Toties pastiprinājās starptautiskā nestabilitāte.
ASV prezidents Džordžs Bušs (Juris Krūmiņš!) pēc uzbrukuma Jaunās Jorkas debesskrāpjiem 2001.gada 11.septembrī pasludināja „Krusta karu pret terorismu.” Lai gan tūlīt pat šie vārdi tika atsaukti, musulmaņiem tas tomēr atgādināja 1099.gada briesmīgo slaktiņu Jeruzālemē.
„Amerikas ienaidnieks – ne jau mūsu daudzskaitlīgie musulmaņu draugi. Tie nav mūsu daudzskaitlīgie arābu draugi. Mūsu ienaidnieks – radikālais teroristu tīkls un jebkura valdība, kas to atbalsta. Mūsu karš pret teroru sākas ar Al Quedu, taču ar to nebeidzas. Tas nebeigsies līdz tam, kamēr nebūs uzieti, padarīti nekaitīgi un sagrauti visi pasaules teroristu grupējumi. Amerikāņi uzod jautājumu: „Kamdēļ gan viņi mūs neieredz?” Viņi neieredz to, ko redz šeit, šajā palātā: demokrātiski izvēlētu valdību.”
Dž.Buša runa ASV Kongresa apvienotajā sesijā, 20.09.2001.
Tam sekoja iebrukumi Afganistānā kā rezultātā tur tika gāzts Talibu režīms.
Bušs un Irākas Huseins. Sākot ar 2002.gada jūniju visu Buša enerģiju paņēma gatavošanas liela meroga karam ar Sadamu Huseinu. Buss versa savu sabiedroto uzmanību uz to, ka Huseins 1998.gada padzina ANO inspektorus no Irakas, viņam tomer neizdevas pietiekami pamatot citu Rietumvalstu līderiem iebrukuma nepieciešamību, izņemot britu premjeru Toniju Blēru. Viņa padomnieki Baltajā namā parliecinaja Busu nespert vienpusejus soļus, un amerikāņi sāka spiedienu uz ANO, lai tas spiestu Huseinu pakļauties jau izdotajam ANO rezolūcijām.
2002.gada 9.novembrī ASV spiediena rezultātā ANO Drošības padome vienbalsīgi pieņēma 1441.rezolūciju, kas saturēja prasību par pilnīgu un nekavētu ANO inspektoru pielaišanu visiem objektiem Irākā, ieskaitot daudzskaitlīgas Sadama Huseina pilis. Lai gan Huseins piekrita ANO inspektoru atgriešanai Irākā un pirmā inspektoru grupa Hansa Bliksa vadībā novembra beigas arī ieradās Bagdādē, tomēr rezolūcijas prasības bija tik striktas, ka gandrīz neviens nesaubījās – Bušs šo rezolūcijas neizpildi izmantos ka ieganstu karam.
Iebrukumu Irākā 2003.gada martā uzskata par Buša lielāko ārpolitisko neveiksmi. Viņam nebija nekādu pierādījumu par Huseina saistību ar Al Queda. Arī visi apgalvojumi par masu iznīcināšanas ieroču esamību Irākā izrādījās tukši apgalvojumi. 2003.gada 1.maijā, dažas nedēļas pēc Sadama Huseina režīma gāšanas, Bušs tērpies lidotāja formasterpā nolaidās uz ASV karakuģa Abraham Lincoln un paziņoja par uzvaru Irākas karā. Kuģi rotāja uzraksts: „Misija pabeigta.” Šāds paziņojums izrādījās stipri pārsteidzīgs. Iesākumā gan irākieši, īpaši šiīti, ar gavilēm uzņēma diktatūras galu, taču vēlāk organzēja plašu partizānu karu, kā rezultātā gāja bojā daudzi NATO kareivji un simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju. Kā labu pateicību var minēt irākiešu žurnālista mesto kurpi prezidentam Buša atvadu vizītes laikā Bagdādē.
Buša otrais termiņš. Tomēr 2004.gada novembrī Bušu atkārtoti pārvēlēja par prezidentu. Tāpat arī demokrāti uzvarēja Kongresa vēlēšanās 2006.gada novembrī.
2005.gadā vizītes laikā Tbilisi (Gruzija) Vladimirs Arutjunjans (Владимир Арутюнян) veica pret viņu atentāta mēģinājumu. Viņš tika ieslodzīts uz mūžu cietumā, kur pieņēma islāmu, iemācījās arābiski, izaudzēja bārdu.
Tāpat viņa valdības nekometenci apstiprināja arī nespēja palīdzēt un novērst viesuļvētras „Katrīna” postošās sekas Janorleānā 2005.gada septembrī. Varas iestādes vilcinājās palīdzēt katastrofā cietušajiem, bet pats Bušs atteicās apmeklēt posta skarto Luiziānas pavalsti.
Vēl Bušam pārmeta gūstekņu spīdzināšanu un nevēlēšanos iesaistīties cīņā ar globālo sasilšanu.
40 gadu vecumā Bušs pārtrauca lietot alkoholu. Viņam ir stipra ticība Dievam. Daudz nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Hārvarda universitātē ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā.
Bušs vadības grožus pameta ASV visai smagos laikos: ekonomika bija smagas krīzes stāvoklī, budžetā bija milzīgs deficīts gandrīz triljona dolāru apmērā, ko veicinājusi iesaistīšanās karos Afganistānā un Irākā. Arī ASV reputācija pasaulē smagi cietusi – tā arī nav spējusi efektīvi palīdzēt tās mazajai Kaukāza sabiedrotajai Gruzijai, tās konfliktā ar Krievijas impēriju.
Neviens no ASV prezidentiem nav bijis tik ļoti nepopulārs tik ilgu laiku.
Latvijas loma šā laika notikumos gan ir bijusi neliela, tomēr Buša administrācija stingri atbalstīja kursu uz Latvijas uzņemšanu NATO, savas prezidentūras beigās ieviesa bezvīzu režīm starp ASV un Latviju. Lavijas prezidente V.Vīķe–Freiberga bija Buša liela draudzene, kālab viņš veselas divas reizes viesojās Latvijā.
Skull & Bones biedrs. Kad viņam par to jautāja, viņš atteicās atbildēt.
Bušs un kosmosa izpēte. Vēsturiskās Apollo 11 misijas divdesmitajā gadadienā ASV prezidents Džordžs Bušs nāca klajā ar kosmosa izpētes iniciatīvu, saskaņā ar kuru NASA prioritātei vajadzētu cilvēkam uz Marsa 2019.gadā. Taču šī ideja noslīka politiskajās intrigās, turklāt, kad tā sasniedza ASV kongresu, izmaksas bija sasniegušas 450 miljardus ASV dolāru. Tā šķita pārāk liela summa.
Dīvainības. Viņš bija tā nokaitinājis Sanfranciskas iedzīvotājus, ka 2008.gadā izskanēja priekšlikums Buša vārdā nosaukt vietējo notekūdeņu attīrīšanas staciju. Referendumā tomēr šis priekšlikums neguva atbalstu.
Buša dīvainākie izteicieni.
„Mūsu ienaidieki ir atjautīgi un izdomas bagāti, un tādi esam arī mēs. Viņi nebeidz domāt par jauniem veidiem, kā kaitēt mūsu valstij, un mēs domājam par to pašu.”
„Viens no maniem grūtākajim uzdevumiem ir savienot Irāku ar karu pret terorismu.”
„Pārāk daudz labu ārstu pamet darbu. Pārāk daudz ginekologu nav spējīgi piekopt savu mīlestību pret sievietēm.”
„Es atmetu brīvā tirgus principus, lai glābtu brīvā tirgus sistēmu.”
„Esmu bijis Bībelē katru dienu, kopš kļuvu par prezidentu.”
„Es jau sen būšu projām, kad kāds gudrs cilvēks sapratīs, kas noticis šajā Ovālajā kabinetā.”
"Tā apstrīd rezultātus tikai banānu republikās." Dž.Bušs par Trampa vēlēšanu grautiņu Kapitolijā.
Bušs un Latvija. NATO sammita laikā bija Rīgā. Uzruna: "Abās Baltijas valstīs [t.i. Igaunijā un Latvijā] Bušs izteica atzinību par šo valstu neatlaidību beidzot gūt uzvaru pār padomju okupantiem. Tāpat viņš teica, ka tas ir labs piemērs Afganistānai un Irākai." ("In both Baltic countries Bush saluted their persistance in eventually prevailing over Soviet occupers, and he said it was a good example for Afghanistan and Iraq." Esot teicis,ka palīdzēs Latvijai jautājumā ar Krievijas robežlīgumu. Iespējams,šī palīdzība izpaudās kā Abrenes atdošana.
Bušs Obamam atstāja tukšu valsts kasi un divus iesāktus dārgus karus.
Saites.
ASV prezidenti.
ASV vēsture.
