Niksons, Ričards (1969.-1974.g.)
Nixon.
Ričards Milhauss Niksons.
ASV 37.prezidents no 1969. līdz 1974.gadam. 2 termiņi, otrais nepilns.
Dzīvesgājums. Viņa reitings nokritās līdz 24%.
Dzimis 1913.gadā.
1937.gadā beidzis Djūka universitāti Daremā.
1937.-1942.gados advokātu uzņēmuma līdzīpašnieks.
II Pasaules karā dienējis ASV JKS kapteiņleitnanta pakāpē.
Politiskā darbība. Senators no Kalifornijas pavalsts pēc Republikāņu partijas sarakstiem.
1953.-1961.gados ASV viceprezidents.
Prezidents. 1969.gadā ievēlēts par ASV prezidentu.
1969.gadā kā pirmais no ASV prezidentiem ieradās uz kosmiskā kuģa startu - vēroja raķetes Apollo-12 lidojumu klātienē.
Dalība Futbola karā. 1969.gadā starp Salvadoru un Hondurasu izvērtās t.s. Futbola karš. Konfliktu mēģināja noregulēt Amerikas valstu organizācijas Pastāvīgā padome. Stāsta, kad ASV prezidentam Niksonam ziņojuši par "fubola kara" sākšanos, viņš nav varējis noticēt un domājis ka viņu izjoko. Pēc tam amerikāņi gan mēģināja uzspiest uz abu valstu valdībām par karadarbības pārtraukšanu, bet tas nelīdzēja! Situācija pilnīgi izgāja no kontroles un futbola kaislības atraisīja īstu stihiju. Tad Niksons pavēlēja saviem slepenajiem dienestiem nogriezt degvielas un militāro rezerves daļu piegādi abām valstīm. Un tikai tad, kad tanki ar tukšām degvielas tvertnēm iestrēga zaļajos mūžamežos, lidaparāti sastinga aerodromos, šī dīvainā kara enerģija noplaka.
1971.gadā Niksons atsaistīja dolāru no zelta seguma.
Votergeitas skandāls. R.Niksona administrācijas pretlikumīgo rīcību palīdzēja atklāt FIB direktora vietnieks Marks Felts, kas iegājis vēsturē ar palamu Dziļā rīkle. Tas bija anonīms informācijas avots, kas piegādāja laikraksta The Washington Post žurnālistiem Bobam Vudvordam un Karlam Bernšteinam informāciju. Savu noslēpumu viņš glabāja 30 gadu.
Votergeitas skadāls izcēlās 1972.gada vasarā, kad republikāņa R.Niksona aģenti ielauzās Demokrātiskās partijas štābā Vašingtonas viesnīcā Watergate, un uzstādīja tur noklausīšanās ierīces. Žurnālisti atmaskoja R.Niksona līdzgaitnieku ļaunprātīgo rīcību, kuras mērķis bija nomelnot R.Niksona pretiniekus un panākt viņa ievēlēšanu par prezidentu otru reizi.
1972.gadā ASV atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Ķīnu.
1973.gadā viņa administrācija atbalstīja žīdu pusi Oktobra karā ar arābiem. OPEC par to noteica aizliegumu piegādat naftu ASV, līdz ar to palecinot tās cenu.
1973.gadā Niksons paziņoja, ka dolāram tiek noņemts jebkāds segums ar zeltu.
Tikšanās ar L.Brežņevu. 1974.gada jūnijā un jūlijā viņš devās vizītē uz Krieviju, tur labi tika uzņemts. ASV prezidents Ričards Niksons maijā ieradās Maskavā, kur tikās ar PSRS līderi Leonīdu Brežņevu. Starp abām lielvalstīm tika noslēgts Pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanas līgums. Bet tolaik ik dienas pieauga Votergeitas skandāls, un tas bija viņa prezidentūras pēdējais ceļojums – pēc mēneša viņš atkāpās.
R.Niksons pieņēma lēmumu atcelt no amata ASV ģenerālprokuroru. Šis Niksona lēmums tikai padziļināja viņa prezidentūras krīzi.
1974.gadā R.Niksons kļuva par vienīgo ASV prezidentu, kurš skandāla dēļ atkāpies no amata. To viņš darīja vēl pirms Senāta noklausīšanās sākuma, jo viņam draudēja impīčmenta procedūra.
1975.gadā pirmo reizi Japānas imperators, šajā gadījumā — Hirohito, satikās ar ASV prezidentu, kas tajā brīdī bija Ričards Niksons.
1993.gadā viesojās Latvijā.
Miris 1994.gadā. Pastāv viedoklis, ka pēc nāves Niksons spokojas.
Amerikāņiem Niksona vārds kļuvis par politiskā negodīguma simbolu.
Krievijā viņu atceras kā politiķi, kurš centās attiecības ar PSRS padarīt draudzīgākas un izbeigt „auksto karu.”
