Tēbu nekropolē uzietas simboliskas Ozīrisa kapenes

Detaļas: Publicēts 26 Janvāris 2015; Autors Laika Ceļotājs

Ēģiptē, Tēbu nekropolē, Šeiha Abdelkurnas (Sheikh Abd el-Qurna) apbedījumu laukā spāņu-itāļu arheologu komanda izpētes projekta "Min" ietvaros atklājusi simboliskas seno ēģiptiešu mirušo un auglības dieva Ozīrisa kapenes.

Melni krāsotais, kapeņu Kampp-327 iekšienē atrastais mītiskais „Ozīrisa kaps” ir sarežģīts daudzlīmeņu komplekss, kas veido daļu no lielākajām Mina kapenēm.

Pētījumi vēl arvien turpinās un jādomā, ka visai drīz uzzināsim jaunas, interesantas detaļas par nesen atklāto mītisko „Ozīrisa kapu.”

Noslēpumainais seno ēģiptiešu mirstošais un atdzimstošais dievs Ozīriss

Seno ēģiptiešu mitoloģijā Zemes dieva Geba un debesu dievietes dēls Ozīriss bija aizkapa pasaules valdnieks un auglības dievs. Viņš bija ļoti daudznozīmīga un noslēpumaina dievība. Paši senie ēģiptieši atzina: „Tava būtība, Ozīriss, tumšāka, nekā citiem dieviem.”

Tradicionāli seno ēģiptiešu ikonogrāfijā Ozīriss attēlots kā vīrietis ar zaļu vai melnu ādas krāsu un mumificētām kājām. Zaļa krāsa simbolizē atdzimšanu, turpretī melnā - Nīlas palieņu auglību. Vienā rokā Ozīriss tur zizli, bet otrā - spriguli. Nereti ikonogrāfiskajos attēlojumos Ozīrisa galvu grezno smails kronis ar strausa spalvām.

Zinātnieki uzskata, ka zizlis parāda Ozīrisu kā ganu dievu, kamēr spriguļa simboliskā nozīme ir daudz nenoteiktāka.
Kā auglības dievs Ozīriss bija atbildīgs par zemē iesētās sēklas dīgšanu un rūpējas par to, lai Nīlas plūdi atnestu auglību.

Mīta par Ozīrisu pamatā ir seno ēģiptiešu novērojumi par dabas cikliem, gadalaiku maiņu. Dieva nāve izraisīja sausumu, bet atdzimšana - atmodu dabā. Vienlaikus mirstošā un atdzimstošā Ozīrisa tēls izsaka seno ēģiptiešu cerības pārvarēt nāvi un atdzimt jaunā dzīvē.

Saskaņā ar seno ēģiptiešu mītiem, kā arī ar Heliopoles priesteru izstrādāto mācību par eneādi (lielo devītnieku), Ozīriss bija ceturtais no dieviem, kurš valdīja Senajā Ēģiptē. Viņš cilvēkiem iemācījis apstrādāt zemi, kopt dārzus un vīnogulājus, cept maizi un izgatavot vīnu, iegūt un apstrādāt zeltu un sudrabu, ārstēt slimības. Ozīriss iemācīja arī celt pilsētas. Viņš ieviesa likumus un aicināja pielūgt dievus.

Ozīrisa ļaunais brālis Sets kopā ar Etiopijas karalieni un 72 sazvērniekiem rūpīgi izplānoja Ozīrisa slepkavību. Viņš iemānīja savu brāli skaistā koka lādē, kuru pēc tam, cieši noslēdzis un aizzīmogojis, iemeta to Nīlas upē.

Ozīrisa māsa un sieva Izīda devās pasaulē meklēt sava vīra mirstīgās atliekas. Pēc ilgiem meklējumiem dieviete atrada šķirstu iegulošos tamariska koka stumbrā, kas balstīja [Biblas] karaļa pils jumtu. Pēc cita mīta varianta, šķirsts bija piestājis krastā pie Abīdas pilsētas.

Kad Izīda atvēra zārku, Ozīriss bija jau miris.

Dievietei, izrunājot maģiskus vārdus, izdevās uz laiku atdzīvināt Ozīrisu. Pēc dzimumakta, kura laikā Izīda tika apaugļota, Ozīriss atkal ieslīga nāves miegā. Izīda slēpa sava vīra ķermeni tuksnesī. Pēc noteikta laika viņa pasaulē laida no Ozīrisa ieņemto dēlu Horu, kuru senie ēģiptieši attēlo kā piekūnu, vai vīrieti ar piekūna galvu.

Taču Sets, medījot tuksnesī, atrada Ozīrisa līķi, sacirta to 14 gabalos un Ozīrisa ķermeņa daļas izmētāja pa visu Ēģipti. Kā vēsta ēģiptiešu mīti, ka tur, kur nokritušas nogalinātā un sadalītā dieva ķermeņa daļas, vēlāk tika uzcelts Ozīrisam veltīts templis.

Izīda sameklēja izmētātas ķermeņa daļas un salika kopā. Vienīgi pipeli nekur nevarēja atrast, jo to bija apēdis sams. Tāpēc nācās izgatavot dzimumlocekļa protēzi.

Dievi Izīdas pašaizliedzības, mīlestības un lūgšanu aizkustināti atdzīvināja Ozīrisu un iecēla viņu par apakšzemes valdnieku un mirušo tiesnesi.

Mirušo grāmatas attēlos Ozīriss redzams sēžam tronī kopā ar savām māsām Izīdu un Neftīdu. Ap Saules disku, kas paceļas virs Ozīrisa, pulcējās kobras ar paceltām "kapucēm." Dažos tempļu un kapeņu attēlos Ozīriss redzams, kā dievs stāvam uz kāpnēm dvēseles ceļojumā uz viņsauli.

"Min" projekts

"Min" projekts ir spāņu-itāļu arheologu, Kanāriju salu-Toskānas arheoloģiskās misijas, sadarbībā ar Ēģiptes Senlietu ministriju, īstenota arheoloģisko pētījumu programma, kuras mērķis ir izpētīt Tēbu nekropolē, Nīlas rietumu krastā, esošās Mina kapenes (TT109) un tās paplašinājumu Kampp-327.

Sistemātiski pētījumi Mina kapenēs nav veikti līdz XIX gs. beigām. Zināms, ka pirmie ceļotāji un Ēģiptes senatnes pētnieki, piemēram, Ž.F.Šampolions, Bartons un Roselini, tur nokopējuši uzrakstus, reljefus un gleznojumus. Pirmie plašākie arheoloģiskie pētījumi kapenēs sākti 1887.gadā. Kapeņu aprakstu, kā arī visai nepilnīgu to plānojumu divos īsos rakstos 1888.-1889.gadā publicēja Filips Verlijs (Philippe Virely).

Diemžēl Mina kapeņu komplekss daudzu gadu garumā stipri cietis no vandāļu uzbrukumiem, bet erozijas procesi apdraud tā sienas klājošos uzrakstus un reljefus, gleznojumus.

Tāpēc Kanāriju salu-Toskānas arheoloģiskā misija ir sākusi īstenot tā saukto „Mina projektu,” kura svarīga daļa ir kapeņu sienas klājošo uzrakstu, reljefos un gleznojumos attēloto ainu kopēšana, kapeņu arhitektūras dokumentēšana un kompleksa iekonservēšana kā arī tā sagatavošana atvēršanai tūristu apmeklējumiem nākotnē.

Ozīrisa kapeņu atklāšana

Simboliskās Ozīrisa kapenes atklātas kā atsevišķa telpa kapeņu Kampp-327 iekšpusē.

Kamēr Mina kapenes bija daļēji izpētītas, otras kapenes Kampp-327 bija līdz šim laikam neizpētītas.

2015.gada 1.janvāri „Luksor Times” publicēja sensacionālu jaunumu, ka spāņu-itāļu arheologu komanda kapeņu Kampp-327 iekšienē veikusi nozīmīgu atklājumu.

Ozīrisa kapeņu apraksts

Kā vēstī Spānijas ziņu aģentūra EFE, jaunatklātās kapenes ir XIX dinastijas faraona Seta I valdīšanas laikā Abīdā uzceltā megalītiskā kompleksa, Ozireona, mazāka versija.

Apakšzemes kompleksu, kas acīmredzot simbolizē Ozīrisa pārvaldīto pazemes pasauli, veido liela zāle, kuru balsta pieci pilāri, kāpnes, kas no galvenās telpas ziemeļu sienas ved uz apbedījumu kompleksu. Juceklīgā kapeņu kompleksa vidū aizlūgumu templī ar velvētiem griestiem atrodas Aizkapa pasaules valdnieka un tiesneša Ozīrisa statuja.

Iepretī sēdoša Ozīrisa statujai atrodas kāpnes ar šahtu, kas deviņu metru dziļumā noved citā kamerā. Šis kameras iekšpusē savukārt atrodas otra šahta, kas sešu metru dziļumā beidzās kapeņu dziļākajā daļā.

Tālākajā kapeņu kompleksa daļā, uz rietumiem no koridora ar Ozīrisa statuju, atrodas kamera ar šahtu. Šī šahta iet septiņu metru dziļumā, sasniedzot divas tukšas kameras, kas izvietojošas viena otrai blakus dienvidu-ziemeļu virzienā, kā arī divas, ar būvgružiem pildītas kameras, kuras arī atrodas viena otrai blakus, uz austrumiem un rietumiem.

Kapa kamera. Kapa kamera atrodas jaunatklātā, sarežģītā kapeņu kompleksa rietumu daļā. Tās sienas grezno reljefi, kuros attēloti dēmoni ar nažiem rokās. "Dēmoni sargājuši mirušā ķermeni no iespējamajiem iebrucējiem," - Alvaresa Soso pastāstīja EFE.

Datējums. Simboliskās Ozīrisa kapenes būvētas XXV dinastijas valdīšanas laikā starp 760.g.pmē. un 525.g.pmē. XXV-XXVI dinastiju valdīšanas laikā Ēģiptē tika uzceltas daudzas kapenes ar izteiktu Ozīrisa kapa simbolismu.

Ar Ozīrisu saistīta simbolika. Ozīrisa simbolika ir tik acīmredzama visā kapeņu uzbūvē, ka visi to veidojošie elementi raisa asociācijas ar mītisko „Ozīrisa kapu”: lielas kāpnes, kas ved uz apakšējo pasauli; vēl vienas, kas ved tieši līdz Ozīrisa statujai, kura tāpēc atrodas augstāka līmenī un uz ideāli izolētas „savas salas”; pati Ozīrisa statuja; to apkārt apņemošais tukšais koridors simbolizē Nīlas upi; kapa kamera zem Ozīrisa statujas, tādējādi savienojot mirušo Ozīrisu.

Savienošanās ar Ozīrisu - jaunās mūžīgās dzīves priekšnosacījums. Arheologi uzskata, ka simboliskais Ozīrisa kaps bija paredzēts rituāliem, kuri veikti, lai Aizkapa pasaules valdnieka Ozīrisa varu mistiski savienotu ar faraona varu.

Faraons un citi dižciltīgie ēģiptieši, kā paši ticēja, pēc nāves mistiski savienojās ar Ozīrisu, ja vien viņi samaksāja par pielīdzināšanas rituāla veikšanu. Šis rituāls nodrošināja to, ka mirušais pēc nāves augšāmcēlās kopā ar Ozīrisu un iemantoja mūžīgo dzīvību.

Augšējais attēls: Ieeja Mina kapenēs. "Min" projekta publicitātes attēls.

Avoti:
luxortimesmagazine.blogspot.in
dailymail.co.uk
ancient-origins.net
sci-news.com
min-project.com
en.wikipedia.org
Ph. Smits, Lensings, Evanss un Brauns, Roberts, Nātans. 2009. Ceļvedis pasaules tautu mitoloģijā. Rīga: Dienasgrāmata.
Mitoloģijas enciklopēdija. 1.sējums. 1993. Rīga: Latvijas enciklopēdija.