Gebs
„Tas, kurš paceļ zemi.”
Gebs senēģiptiešu mitoloģijā ir zemes dievs. Viņš ir viens no Lielās eneādes dieviem. Tekstos netiek nosaukts Geba kulta centrs, taču to saista ar Heliopoli. Bez tam to pielūdza arī Denderos.
Radniecība. Tēvs Šu, māte Tefnuta.
Māsa un sieva Nuta.
Viņam ar sievu bija četri bērni: Ozīriss, Sets, Izīda un Nebthata. (Neftīda?)
Ikonogrāfija. Mākslā Gebu attēloja kā vīrieti ar Augšēģiptes un Lejasēģiptes kroni galvā: viņš guļ horizontālā pozā, kas atbilda Geba lomai senēģiptiešu kosmogoniskajos un kosmoloģiskajos priekštatos.
Visbiežāk tomēr Gebu attēloja uzbudinātā stāvoklī guļam horizontāli zem Nutas (debesīm), kas bija kaila izliekusies virs tā kā loks. Tos tikko bija atdalījis Šu.
Citkārt Gebu attēloja vai nu ar baltu kroni, vai nu kā cilvēka figūru ar Lielo smējēju (putnu) uz galvas. Tas ir putns, kura izskatā Gebs esot pārvietojies pa debesīm.
Biogrāfija. Sēdās Ēģiptes tronī kā ceturtais dievu valdnieks.
Mīti. Vienā no senēģiptiešu kosmogonisko mītu variantiem stāstīts par Geba strīdu ar Nutu. Viņš Nutai pārmeta, ka viņa katru dienu aprij savus bērnus - debesu spīdekļus. Tāpēc gaisa dievs Šu atdalīja abus dievus vienu no otra, atstājot Gebu horizontālā stāvoklī apakšā, bet Nutu pacēla uz augšu. Darbojās arī valdnieku mītos un Ozīrisa mītu ciklā.
Teiksma "Hora strīds ar Setu" vēsta, ka Gebs vadīja dievu sanāksmi, kura atzina Hora tiesības uz Ēģiptes troni. Gebs pats sensenos laikos pirms Ozīrisa valdījis Ēģiptē. Tādējādi Hors faraons bija Geba mantinieks Ēģiptes valstij.
Bieži pieminēts "Piramīdu tekstos."
Teoloģija. Ir viens no eneādes dieviem. Zemes dievs. Ļoti labestīgs dievs, kas aizstāv dzīvos un mirušos no čūsku dzēlieniem. Tapat Gebs apgādā cilvēci ar visu nepieciešamo. No Geba iztek Nīla. Viņš ir saistīts ar pazemes valstību. Gebs ir aizkapa tiesas kolēģijas loceklis.
Saites:
Senēģiptiešu mitoloģija.
