Aliens

Apļi ūdeņos

Ar šo terminu saprot nezināmas izcelsmes parādību Pasaules okeāna ūdeņos - spilgtus gaismas efektus, gaismas gredzenus un strēles. Tādi rodas no rotējoša centrāla gaismas avota ūdens dziļumos, kas uz ūdens virsmas izskatās kā apļi.

Līdzīgas gaismas parādības pasaules ūdeņos dažādu zemju jūrnieki novērojuši daudzkārt. Pēc aculiecinieku vārdiem reizēm šie "apļi" aiztraucas garām kuģiem lielos ātrumos - līdz pat vairākiem metriem sekundē. Reizēm tieši pretēji - apstājas kuģu priekšā un uzkavējas tur līdz pat vairākiem desmitiem minūšu. Šādu gaismas apļu parādīšanās jūrniekiem vienmēr izsaukusi māņticīgas šausmas, tādēļ to apzīmēšanai tie izmantojuši attiecīgus nosaukumus: eiropiešiem - Velna karuseļi, aziātiem - Budas rati.

Šodien eksistē vairākas teorijas, kas mēģina skaidrot šo noslēpumaino parādību - interesantākā no tām ir saistība ar NLO, kuru aktivitāte daudzkārt vērota Pasaules okeāna ūdeņos. Skeptiķi mēģina to skaidrot ar okeānu ūdeņu mikroorganismu fluorescences spēju.

Apraksts. Jūrniekiem šāda neparasta parādība vienmēr izraisījusi māņticīgas šausmas, kamdēļ arī šāds mistisks nosaukums.
"Riteņu" skaits. Vairumā novēroto gadījumu no kuģiem novēro tikai vienu "riteni."
Griešanās virziens. Interesanti, ka novērotāji no viena un tā paša kuģa dažādiem sāniem (bortiem) atšķirīgi liecinājuši par dažādiem "riteņu" griešanās virzieniem. Tādēļ tikusi izteikta doma, ka patiesībā "riteņu" bijuši divi (vai vairāki?), tie atradušies un rotējuši uz vienas ass, bet pretējos virzienos. Tomēr, visdrīzāk, te būs lomu spēlējusis kāda optiska ilūzija, kad novērotājiem licies - "riteņi" griežas pretējos virzienos.
"Spieķu" platums un atstarpes. Saskaņā ar aculiecinieku stāstīto, riteņu "spieķu" platums variē no dažiem metriem līdz dažiem desmitiem metru. Tāda varietāte visdrīzāk skaidrojama ar novērotāju (uz kuģiem) atrašānos dažādos attālumos no noslēpumainajiem gaismas starus izstarojošajiem objektiem. Aprakstītais attālums starp "spieķiem" reizēm bijis mazāks par "spieķu" platumu, bet citkārt lielāks par to. Piemēram, "spieķu" platums, kādu novēroja no kuģa "Chanti," bijis ap 10 metriem un atstarpes starp tiem bijušas 10-15 metri.
Spieķi. Tie bijuši dažāda skaita - 8, 16 u.c. Vairumā gadījumu liecinieki nav varējuši noteikt staru skaitu dēl to rotācijas - nemitīgās kustības. Spieķi var būt arī saliekti. Reizēm rotējošie spieķi iet cauri kuģiem, nesastopot pretestības.
Rotācijas ātrums. Parasti tas ir vairāki desmiti apgriezienu minūtē, lai gan 1967.gadā no 4 holandiešu kuģiem Siāmas līcī novēroja "riteņus," kas rotēja ar ātrumu 100 apgr./min. (1,5 apgr./s). No kuģa "Veverbenk" 1967.gadā novēroja ka NLO izstarotie gaismas stari gar to nogāja garām ar intervālu 4-5 sekundes.
Novietojums attiecībā pret ūdens virsmu. Aculiecinieki to apraksta visai dažādi. "Bintanga" kuģa apkalpe 1909.gadā no malakas jūras šauruma ziņojusi, ka gaismas stari griezušies jūras dzelmē. "Šahinhina" kuģa apkalpe ziņoja, ka gaismas stari rotējuši augšējos ūdens slāņos. Virknē gadījumu novērotājiem šķitis, ka staro rodas ūdenī, bet pēc tam paceļas uz ūdens virsmas. Kuģa "Čanti" apkalpe 1967.gadā novēroja kā stari kustējusies pa okeāna ūdens virsmu. 1901.gada novērojumā kuģa "Kilve" kapteinis apgalvoja, ka gaismas stari kustējušies virs ūdens līmeņa.
Avots. Saskaņā ar dažīem novērojumiem "riteņu" avoti var pārvietoties.
Ir acīmredzami, ka rotējošie stari, kas veido "riteņus,"nerodas paši par sevi, bet gan nāk no kaut kādiem avotiem, kas atrodas katra "riteņa" centrā. Tādi avoti ir kādi nezināmi objekti, kas atrodas vai nu uz ūdens virsmas (kuģa "Glenxfollox" gadījums, 1967.g.) vai arī zem ūdens (tādu fiksēja kuģa "Vladimirs Vorobjovs" eholots 1976.g.).

Notikumi. Senākais rakstiski fiksētais šāds notikums nāk no 1879.gada 13.aprīļa, kad angļu kara kuģis "Velcher" ziņoja admiralitātei par Persijas līcī novērotiem 2 milzīgiem zemūdens "ratiem," kam bijuši 16 spieķi no gaismas stariem. Abi "rati" griezušies uz pretējām pusēm, pie tam "spieķu" gali pārvietojušies ar ātrumu apmēram 130 km/st. /Avots - Schneider A., Besucher aus em All, Freiburg, 1976.g./
1880.gadā kuģa "Šahin-Hin" apkalpe Malabāras piekrastē novēroja "Budas riteņus," to gaismas stari kustējušies ūdens augšējā slānī. Tika noteikts, ka zemūdens gaismas staru garums bijis ap 600 m. /Avots - Znicz I., Goscie z kosmosu: katastrofa tunguska. Troikat Bermudzki. Ovce slady., Gdansk, 1982.g./
1880.gadā kuģa "Patna" apkalpe Persijas līcī novēroja "Velna riteņus." /Avots - Znicz I., Goscie z kosmosu: katastrofa tunguska. Troikat Bermudzki. Ovce slady., Gdansk, 1982.g./
1901.gadā kuģa "Kilve" apkalpe novērojusi Budas ratu. Kā apgalvojis kapteinis - "rata" stari griezušies noteiktā augstumā virs ūdens līmeņa. /Avots - ZniczI., Goscie z kosmosu: katastrofa tunguska. Troikat Bermudzki. Ovce slady., Gdansk, 1982./
1902.gadā Gvinejas līcī kuģis "Fort Solsbery" izgāji cauri spīdoša "riteņa" centram un pie horizonta uz ūdens virsmas tika pamanīts 150 m garš tumšs objekts, kura abos galos dega ugunis. Taču, ka kuģis devās tā virzienā, objekts ienira. /Avots - Machlin and Backley, UFO, New York, 1981./
1907.gadā kuģa "Delta" apkalpe novēroja "Budas ratu" Malakas jūras šaurumā. Gaismas staru garums tika novērtēts uz 300 m. /Avots - Znicz I., Goscie z kosmosu: katastrofa tunguska. Troikat Bermudzki. Ovce slady., Gdansk, 1982.g./
1908.gadā kuģa "Consueller" apkalpe novēroja "Budas ratu" Siāmas līcī, gaismas staru garums tika novērtēts uz 300 m. /Avots - Znicz I., Goscie z kosmosu: katastrofa tunguska. Troikat Bermudzki. Ovce slady., Gdansk, 1982.g./
1909.gadā kuģa "Bintang" apkalpe Malakas jūras šaurumā novēroja t.s. "Budas riteņus" - gaismas stari esot griezušies jūras dzelmē. /Avots - Fort Ch., The Book of the Damned, London, 1919.g./
1962.gada maijā kuģa "Telemax" apkalpe novēroja, kā rotējošie stari no taisniem kļuva ieliekti, tad tie sāka rotēt lēnāk un saīsinājās, bet pēc 20 minūtēm pazuda. /Avots - Sanderson I., Invisible residents, New York, 1973.g./
1967.gadā kuģa "Glenfollox" apkalpe novēroja "Budas ratus" Siāmas līcī. "Ratiem" bija "spieķi" vairāku kilometru garumā, ko raidīja kāds 20-30 m diametra objekts, kas atradās uz ūdens virsmas. /Avots (krievu val.) - Psalomščikov V., Stepaņuk I., "Prizraki v okeaņe," Morskoj sborņik, 1975.g., Nr.6/
1967.gadā no 4 holandiešu kuģiem Siāmas līcī novēroja "riteņus," kas rotēja ar ātrumu 100 apgr./min. (1,5 apgr./s). /Avots (krievu val.) - Psalomščikov V., Stepaņuk I., "Prizraki v okeaņe," Morskoj sborņik, 1975.g., Nr.6/
1967.gadā kuģa "Čanti" apkalpe novērojusi kā Budas riteņa stari kustējušies pa okeāna virsmu.
1967.gadā no kuģa "Veverbenk" novēroja ka "Budas riteņa" izstarotie gaismas stari gar kuģi nogāja garām ar intervālu 4-5 sekundes. /Avots (krievu val.) - Psalomščikov V., Stepaņuk I., "Prizraki v okeaņe," Morskoj sborņik, 1975.g., Nr.6/
1969.gada jūlijā amerikāņu transporta kuģa "Sparrou" kapteinis un dežūras maiņa Atlantijas okeānā novēroja, kā 200 m augstumā virs kuģa pārlidoja elipses formas NLO 25 m diametrā. Uzreiz pazuda radiosakari. Pārlidojis kuģi, NLO krasi pagriezās sānis un, palielinot ātrumu, ienira ūdenī 5 jūdžu attālumā no kuģa. Vairākas minūtes pēc NLO ieniršanas šai vietā bija redzams gaismas aplis.
1971.gadā aculiecinieki Čīlē novēroja izliektus starus.
1972.gadā Vidusjūras piekrastē pie Savonnas (Itālija) daudzi aculiecinieki novērojusi piezemējošos diskveida NLO aomēram 100 m diametrā, no kura ritmiski ik pēc kāda laika nākuši stari, kas apgaismoja jūras virsmu. Kādu laiku disks lidoja pa apli, it kā kaut ko gaidot. Tad 200 m no krasta zem ūdens iedegušies kaut kādi uguņi un NLO ieniris tai vietā, pazūdot skatienam.
Žurnālā "Morskoj sborņik" Nr.7., 1973.gadā ziņo, ka daudzi jūrasbraucēji novērojuši zem ūdens lielus gaismas apļus, kas apdzina kuģus, vai arī attālinājās no tiem ar ātrumiem, kas stipri pārsnieguši pašu kuģu ātrumus.
1973.gadā tvaikoņa "Antons Makarenko" apkalpe Malakas jūras šaurumā novēroja kā uz visām pusēm no kuģa līdz pat horizontam ūdenī parādījās spīdoši pleķi, kas izstiepās 10-15 m platās joslās. Tās radiāli stiepās no kuģa 40 m attālumā viena no otras. Tad šīs joslas sāka rotēt arvien ātrāk pret pulksteņa rādītāja virzienu, tā kā riteņa spieķi, pie tam joslu gali izliecās. Viss notikums ilga 40-50 minūtes. /Avots - Sanderson A., Aborigeni morskih glubin, Tehnika-Moloģoži, 1972.g., Nr.9/
Kapteinis Bodlers Ormuza jūras šaurumā novēoja, kā viņa kuģim zem ūdens tuvojās "Budas ritenis" 300-500 m diametrā. Tam no vien punkta nāca rotējoši stari. /Avots - Sanderson I., Invisible Residents, New York, 1973./
Zinātniski pētnieciskā kuģa "Vladimirs Vorobjovs" Bengālijas līcī novēroja zem ūdens 8 radiālus baltus 200 m garus starus. Domājams, tie nāca no kāda palielas masas objekta, kutu fiksēja ar eholotu 20 m zem kuģa. Okeāna dziļums šai vietā ir 170 m. Parādība turpinājās apmēram 30 minūtes. Zīmīgi arīdzan, ka gulošie jūrnieki pamodās no baiļu sajūtas līdz ar parādības sākšanos. /Avots - Ažaža V., Vosemj lučei taini, Ņeģeļa, 1976.g., Nr.43/ Interesanti, ka kuģa apkalpe uzreiz pēc šī notikuma paņēma ūdens paraugus, kuru analīze parādīja - tajā nav nekāda luminiscējošā planktona.
1984.gada 8.jūnijā krievu kuģis "Profesors Pavļenko" atradās Neretvānas līcī (Adrijas jūra), tā komandas locekļi novēroja uz ūdens virsmas parādāmies gaišu pleķi. No tā ūdenī uz visām pusēm gāja spīdoši gredzeni ar striktām robežām. To izplatīšanās radiālais ātrums bija ap 100 m/min. Esot šīs parādības fotogrāfijas. Fenomenu tika mēģināts skaidrot ar zemūdens noslīdeni, no kura uz visām pusēm izplatītos apļveida viļņi ar kaļķa saturu. Tomēr tie nebija viļņi, bet gan gaismas joslas, kas kustējās pa gludu ūdens virsmu. /Avots - žurnāls "Vokrug Sveta," 1987.g., Nr.6/
Jūras dzīļu pētnieki Sevastopolē (tagad krievu okupētā Krima) stāstīja A.Kuzovkinam kā tie, atrodoties dziļūdens batiskafā, novērojuši zemūdens NLO rata formā un lielumā kā 10 stāvu māja - tas bijis novietojies vertikāli ūdens dzelmē. No batiskafa bijis redzams, kā "rats" nostājies horizntāli un sācis griezties, bet pēc tam attālinājies. /Avots - "Eho plaņeti," 1990.g., Nr.33.-34./

Hipotēzes:
      - tie ir luminiscējošu mikrobūtņu bari, kas nekādi neizskaidro "staru" taisnvirzienu. Bez tam mikroorganismi nekādi nespētu kustēties ar 150 km/st. ātrumu;
      - Hamburgas universitātes profesors Kalls cenšas fenomenu skaidrot regulāru mikroorganismu izgaismošanu ar seismiskiem viļņiem no okeāna dibena, kas nekādi neizskaidro "riteņu" simetriskumu un tp vienmērīgo rotāciju.

Saites.
Zemūdens NLO.
Apļi laukos.