Teozofija
- Detaļas
- 4120 skatījumi
Spirituālisma popularitātes brīdī XIX gs. tapusi jauna reliģija, kas balstījās uz Indijas un Tibetas gudrajo zināšanām.
Spirituālistu attieksme. Tie teosofiju nevērtēja neko augstu.
Hervards Karingtons rakstīja, ka, lai gan teosofu grāmatas vai ņudz no atsaucēm uz astrālo projekciju, viņš tomēr nav varējis tajās atrast nevienu praktisku instrukciju, kā tieši astrālo ķermeni projicēt.
Spirituālisti uzskatīja teozofiju par teorētisku, nezinātnisku un sadomāti mākslīgu
Attieksme pret spirituālismu. Teosofi ar ieinteresētību atspoguļojuši spirituālisma izcelšanos. Piemēram, Čārlza Vebstera Ledbitera (1854.-1934.g.) grāmatā „Astrālais plāns: tā ainavas, iedzīvotāji un parādības” apgalvo, ka toreizējā spirituālistu kustība dzimusi no Dievišķo Zelta Vārtu Valdnieku garīgajiem eksperimentiem.
Teozofi uzskatīja spirituālismu par vienkāršotu, nenobriedušu un potenciāli bīstamu parādību.
Vēsture. Teosofijas mācību dibinājusi krievu mistiķe Helēna Blavatska (1831.-1891.g.), lai Rietumiem atklātu Austrumu gudrību.
Par teosofijas sākumu uzskata 1875.gadu, kad Ņujorkā tika nodibināta „Teosofijas biedrība.”
1879.gadā Bombejā (mūsdienu Mumbaja Indijā) nodibinājās biedrības filiāle, uz kuru pārvietojās organizācijas vadība un centrs.
Teosofu priekšstati par astrālo pasauli. Teosofijas mācība stāsta par septiņiem apjomīgiem cilvēces, Visuma 342erd (šito uzrakstīja mans kaķis!) un tās garīgo iemītnieku iedalījumiem, no kuriem vairums mūs nekādi neskar.
Astrālo pasauli teosofi iedala septiņos līmeņos jeb plānos. Tās neatrodas telpiski viena aiz otras koncentriski kā sīpolu mizas, bet gan ir dažādas vibrācijas pakāpes. Šīs pasaules atrodas vienā vietā – t.i. caurauž viena otru. Saskaņā ar teosofu uzskatiem visas šīs pasaules ir fiziskas, taču atšķiras ar pakāpeniski mainīgiem blīvuma līmeņiem – no rupja (parasta matērija) līdz pat smalkai (dvēseles).
„Spriedelējot par cilvēku, kas pāriet no viena plāna uz citu, mēs nedomājam to, ka viņš burtiski pārvietojas telpā; viņš pārnes savu apziņu no viena līmeņa uz citu, pakāpeniski kļūstot neuzņēmīgs pret viena veida vibrācijām un sākot reaģēt uz tām, kas ir daudz augstākas un smalkākas, un tādēļ, kad viena pasaule ar tās ainavām un iedzīvotājiem lēni izzūd no viņa redzeslauka, tad tās vietā parādās cita ar daudz augstāk attštītiem iedzīvotājiem.” (Leadbeater, „Astral Plane”)
Visblīvākais septītais līmenis tiek aprakstīts kā zemāko materiālās dzīves aspektu spokains atspoguļojums, kurā neeksistē nekā vienota un patīkama. To uzskata par kaut ko līdzīgu astrālai pazemes pasaulei jeb „ellei,” kurā sliktie cilvēku centieni iegūst materiālu veidolu. Saskaņā ar Ledbiteru – „vairums censoņu atzīst šā līmeņa pētījumus par ārkārtīgi nepatīkamu nodarbošanos, jo tajā rodas blīvuma, rupjas materialitātes sajūtas, kas ir pretīgas brīvajam astrālajam ķermenim, izsauc tajā izgrūšanas sajūtu caur kaut kādu melnu, lipīgu substanci. Šīs pasaules iemītnieki un iedarbība, ar kādu māceklis tur sastopas, tāpat ir ārkārtīgi nelabvēlīgi.”
Sestais līmenis pēc izskata līdzinās fiziskajai pasaulei. Tajā projicētie astrālie dubultnieki var pat nenojaust par savu būšanu astrālajā plānā, domājot, ka ceļo pa parasto pasauli un atrodas materiālajā ķermenī.
Piektais un ceturtais līmeņi līdzīgi ar sesto, tikai smalkāki. Kad astrālais ceļotājs nonāk tajos, tad ainavu detaļas atšķiras no tām atbilstošajām vietām fiziskajā pasaulē.
Trešais, otrais un pirmais līmeņi ir visai līdzīgi savstarpēji un veido otro tripletu. Šeit mītošās astrālās būtnes reti saskaras ar materiālo pasauli un šo pasauļu ainavām praktiski nav nekā kopīga ar materiālās pasaules ainavām, jo tās radījuši tajā mītošie gari.
Trīs augstākie teosofu aprakstītie līmeņi itin labi var atbilst folklorā aprakstītajai Feju pasaulei, kurā ir upes, ceļi, pilsētas, kalni, koki u.c. detaļas, kas atšķiras no materiālās pasaules. Spirituālisti sauc šo par Vasaras pasauli.
Teozofijas novirzieni:
- antropozofija.
Avoti:
Donald Tyson, „Soul flight: astral projection & the magical universe.”
William Q.Judge. "The Ocean of Theosophy." 1893.g.
Alvin Boyd Kuhn. "Theosophy: A Modern Revival of Ancient Wisdom." 1930.g.
