Aliens

Astrālā aizsardzība

Pasākumu komplekss, kas būtu jāievēro astrālās higiēnas vārdā.

Astrālo ceļojumu bīstamība esot stipri pārspīlēta no spirituālistu un teozofu puses. Tomēr tiešas fiziskas briesmas no astrālajiem ceļojuiem neceļas.

Bīstamības:
1) sudraba pavadiena pārtrūkšana - tiek uzskatīts, ka, ja tas trūkst, tad ķermenis mirst. Tomēr t.s. "sudraba pavadiens" ir tikai simbols, kas izveidojies teozofu astrālās praktikas rezultātā. Reizēm šo šņores tēlu redz vai jūt astrālie ceļotāji, tomēr vairumā gadījumu tas paliek apslēpts. Fiziski sudrabainais pavediens neeksistē, tādēļ to arī nav iespējams saraut;

2) iespējams, kāds ļauns gars var traucēt jums atgriezties ķermenī, tajā iemājojot pats kamēr tas ir "tukšā." Īstenībā astrālie ceļojumi notiek tikai apziņā, ne ģeogrāfiski, tādēļ to laikā cilvēks savu fizisko ķermeni nemaz neatstāj "tukšā." Praktiski aprakstītie gadījumi gan liecina, ka agresīvas astrāla radības astrālā plānā var uzbrukt astrālajiem ceļotājiem, tomēr tie nespēj aizkavēt atgriešanos. Tieši tāpat kā sapnī - lai kādi šausmīgi notikumi tiek sapņoti, tomēr jūs vienmēr pamostaties;
 
3) daži uzskata, ka tad, ja astrālā ciešat no tā saucamā "atspulga efekta," tad var ciest arī jūsu fiziskais ķermenis. Pavisam nopietnos gaījumos tās var izsaukt pat fiziskā ķermeņa nāvi. Runā, ka tā vis neesot. Tikai retos gadījumos "atspulga efekts" vērojams arī uz fiziskā ķermeņa - zilumi, sitienu pēdas vai skrambas. Tādu traumu vaininieki nav vis astrālie iedzīvotāji, bet gan paša ceļotāja pārliecība, ka tādas traumas astrālā viņš ir guvis. Stipra pārliecība var radīt arī vērā ņemamas fiziskas izmaiņas - labs piemērs tam ir stigmāti;

4) nedrīkst pārāk tālu aizklejot astrālajā pasauē, jo tad jūs varat neatrast ceļu atpakaļ. Tādā gadījumā fiziskais ķermenis ieslīgstot komā;

5) pārāk iespaidojams astrālais ceļotājs varot kļūt tik ļoti aizgrābts ar astrālo pasauļu skaistumu (līdzīgi tiem, kas feju pasaulē ēd un dzer to cienastu), ka var zaudēt interesi par savu fizisko. Piemēram, ezotēriskā ordeņa "Zelta rītausma" dalībnieki laiku pa laikam aizskāra tēmu, ka kāda Florensa Farra (skaistule un britu aktrise Londonā) un viņas grupa "Sfēra" pārāk dziļi iejutusies astrālajā plānā. Viņi uzskatīja, ka Farra pārlieku pārņemta ar astrālās pasaules krāšņumu un brīnumiem, vienlaikus zaudējot interesi par reālo fizisko dzīvi. Tomēr nebūt šī aizraušanās nevar tikt uzlūkota par bīstamāku, kā cilvēku aizraušanās ar citām lietām, kas var iegūt pārmērīgu kaislību raksturu, piemēram, alkohols, azarta spēles u.c. Protams, pēc dabas aizrautīgi cilvēki astrālās pasaules izpētei nodosies aizrautīgāk, tomēr nav nekādu datu par "noburšanu." Pārlieku aizrautīgiem cilvēkiem, iespējams, astrālā pasaule patiesi var tādejādi izrādīties bīstama, tomēr lielākam vairumam pētnieku nekādas tāda veida briesmas nedraud;

6) astrālo vampīru darbība. Tā ir parādība, ka astrālās pasaules iemītnieki vai arī citi cilvēki nosūc cilvēku dzīvības enerģiju. Tādi varot izsūkt no astrāla ceļotāju viņa dzīvības enerģiju tiktāl, ka izsīkst fiziskais ķermenis - tas paliek vārgs un slimīgs, jo dzīvības enerģijas deficīts rada dažādas saslimšanas. Reizumis tas pat var beigties ar cilvēka nāvi. Tomēr fiziskajam ķermenim ir lieli dzīvelības resursi, un, tā kā enerģijas nosūkšanas process iet mēnešiem un pat gadiem, tad ir liela iespēja resursus papildināt. Astrālie vampīri ir pilnīgi reāli, taču mazkaitīgi, ja vien savai "barībai" neizvēlas kādu vienu atsevišķu upuri, kas tomēr negadās bieži. Parasti tie "kož" un "sūc" pie pirmās izdevības, tomēr savu darbību plānošana nākotnē tiem ir to pašu odu līmenī.
Pareizi organizēts astrālais rituāls izveidots tā, lai atvairītu astrālo vampīru tīkojumus - tajā ir savas aizsardzības metodes;

7) vajāšana un apsēstība - bīstamība, ka astrālā plānā var pievērst tādu ļaunu garu uzmanību, kas turpinās jūs vajāt arī fiziskajā pasaulē. Vajāšana ir gara spējas ieiet apziņā cilvēka nomoda stāvoklī. Tādejādi cilvēks garu sāk redzēt, dzirdēt vai just tā pieskārienus. Galu galā vai nu tie pārņems jūsu apziņu, vai arī ķermeni - rodas apsēstības stāvoklis. Vajāšana un sajucināšana prātā (nākošais 8.punkts) ir saistītas.
Kad gars parādas fiziskajā pasaulē, tad izskatās reāls, balss skan īsti, var just viņa pieskārienus. Ir zināmi gadījumi, kad gari vajā cilvēkus gadiem, burtiski sekojot tiem pa pēdām, rādoties tiem visur. Citi garu neredz (arī redz tikai ārkārtīgi retos gadījumos), bet konkrētais cilvēks gan. 
Lai gan gara vajāšana ir visai šokējoša un apgrūtinoša, tomēr tāpat nerada tiešus draudus. Tie vajāto nespēj traumēt tiešā veidā, vienīgi ar tā saucamā  "atspulga efekta" palīdzību - tā nodarītās traumas parasti ir sīkas. Bīstamība slēpjas tieši atbildes reakcijā uz vajāšanu - nervu sabrukums vai pat pašnāvība. Vajāšanas laikā cilvēks ir pie pilna prāta, taču no gara manifestācijas izvairīties nespēj.
Vajāšana ir visai reta parādību, un praktiski nekad neskar astrālo ceļojumu praktizētājus. Ja tomēr kas tāds notiek, tad vienīgais līdzeklis - spilgti un pamatīgi iztēloties kā gars lēni izzūd gaisā. Katru reizi, kad viņu redzat, iztēlojaties, ka gars paliek caurspīdīgāks un izplēn gaisā. Viņa balss jāiztēlojas kā arvien neskaidrāka. Šo metodi lieto Tibetā un citās Austrumu valstīs, lai izvairītos no būtnēm - tibetieši tās sauc par tulpiem, tie veido domformu cilvēka, dzīvnieka vai neradījuma veidolā. Aleksandra Deivida-Neila radīja šādu tulpu mūka veidolā, kas tā centās uzturēt pastāvīgu dzīvestību, ka tai bija nepieciešami 6 mēneši, lai no tā tiktu vaļā: "Mana domforma cieši turējās pie dzīvības."
Vajāšanas sekmīgs (protams, no vajātāja viedokļa) iznākums ir apsēstība - visai reta, taču pilnīgi reāla parādība. Gars, tā vietā lai stādītos priekšā ieinteresētam cilvēkam, izlemj pārņemt tā apziņu, tādejādi piesavinoties cilvēka ķermeni. To panāk, saimnieka apziņu ievadot miega stāvoklī bez sapņiem. Reizēm saimnieka apziņa tomēr apjauš notiekošo, taču nekā nevar padarīt un vēro notiekošo transā no malas.
Vajāšanas laikā gars interesējas par cilvēka personību, bet apsēstības gadījumā viņu interesē tikai fiziskais ķermenis. Ķermeni ieņēmušie gari parasti sazinās ar cilvēka apziņu tikai tādēļ, lai piespiestu cilvēku izjust kaunu un nevarību.
Tomēr gara iemiesošanās ķermenī astrālo projekciju laikā nav vairāk iespējama kā sapnī.

8) ārprāts. Pastāv arī visai plaši izplatīts uzskats, ka pati astrālo ceļojumu praktizēšana var cilvēku sajucināt prātā. Rietumu okultisti (īpaši, piemēram, Izraēls Regardi) savos rakstos aicina cilvēkiem ar nestabilu psihi atturēties no okultām praksēm. Regardi pat aicināja interesentiem, kas vēlējās iepazīties ar "Zelta rītausmas" darbību, no sākuma aprunāties ar analītiķi un noteikt individuālo psihisko veselību. Pats Regardi praktizēja Raiha terapiju. 
Lai gan astrālajos ceļojumos var doties jebkurš, tomēr jāatminas, ka šāda prakse var satricināt jūsu līdzšinējās pasaules pamatus un priekšstatus par realitāti. Ja astrālo projekciju laikā rodas kādas emocionālas dabas grūtibas, tad nepieciešams tūdaļ procesu pārtraukt. Parasti ar to pilnīgi pietiek, lai atjaunotu dvēseles līdzsvaru.
Reizēm pati astrālā projekcija izsauc bailes un pat šausmas - šausmas no nezināmā. Projekcijas laikā var gadīties panikas lēkmes. Vairumam cilvēku ir gana ar vienu pašu reizi, lai atturētos no līdzīgiem eksperimentiem līdz pat mūža galam.

Par pēdējiem četriem punktiem jāsaka, ka daži novērojumi tiešām par to var liecināt, tomēr tas nav izteikti, lai radītu būtisku apdraudējumu astrālajiem ceļotājiem.

Grāmatas.
Dion Fortune (pseidonīms Violet Mary Firth) "Psychic Self-Defence." 1930.g.

Saites.
Astrālie ceļojumi.