Atakamas īkstītis, Norjas mūmija
- Detaļas
- 3977 skatījumi
Cilvēka embrija mūmija, kas uzieta 2003.gadā Čīlē, pamestās raktuvju pilsētas Norjas apkaimē, Atakamas tuksnesī. Savulaik tā izraisīja lielu ažiotāžu nekritiski to novērtējot kā citplanētieša atliekas.
Atrašana un izpēte. 2003.gadā kādā ziemas rītā Oskars Munoss pamestajā Norjas pilsētā pie baznīcas izraka vīstoklīti ar mazas cilvēkveidīgas radības atliekām. O.Munoss par 30 000 peso (ap 32 lati) pārdevis atradumu kāda Ikikas kroga īpašniekam Rikardo Klotē, kas tālāk spāņu uzņēmējam un ufologam Ramonam Navia-Osario, kamdēļ tā nonāca Spānijā. Pēc tam ilgu laiku par to ziņu nebija, kamēr netika uzņemta amerikāņu ufologa Stīvena Grīra filmā "Sirius."
Atradums ieinteresēja ne tikai paranormālo parādību cienītājus, bet arī zinātniekus. 2013.gadā, kad amerikāņu ufologs Stīvens Grīrs izvērta plašu reklāmas kampaņu savai filmai “Siriuss,” kurā sīkaliņas atliekas centās pasniegt kā pierādījumu citplanētiešu klātbūtnei uz Zemes, par mūmiju ieinteresējās Stenforda universitātes imunologs Dr.Garijs Nolans (Garry Nolan). Pateicoties Grīra atsaucībai, Nolanam un viņa kolēģim pediatrisko skeleta augšanas traucējumu un pediatriskās radioloģijas speciālistam Dr.Ralfam Lēmanam radās izdevība iepazīties ar mūmijas fotogrāfijām un rentgenuzņēmumiem kā arī iegūt izpētei DNS paraugu.
Sākotnēji ufologi nodēvēja to par citplanētieša mūmiju, kāds zinātnieks tomēr noteica par 4 mēnešu vecu cilvēka embriju.
Tomēr DNS analīze Stenforda universitātē parādīja, ka īkstītis ir cilvēks. Ņemot vērā, ka pagaidām nav veikta pilna Atas šūnu kodola DNS atšifrēšana, kas, pēc Grīra teiktā prasīs vēl vismaz gadu, un kuras rezultāti ļaus noteikt arī mūmijas tēva izcelsmi, joprojām saglabājas neliela intriga, ka īkstīša genoms varētu vēl slēpt kādus negaidītus pārsteigumus.
Barselonas Zinātņu akadēmijā radioloģiskā pārbaude parādīja, ka īkstītis ir mumificētas cilvēka atliekas. Tādās pašās domās ir ziņojums no Basku Zemes universitātes.
Šogad, 2018.gada martā, zinātnieki beidzot pielika punktu baumām, nākot klajā ar detālu un neapgāžamu bioloģisku izskaidrojumu Atakamas “citplanētieša” (saukts arī par Atu) neparastajam izskatam. Padziļinātus Atakamas “citplanētieša” DNS pētījumus Stenfordas universitātes (ASV) zinātnieki veica 5 gadus. DNS paraugi, kas tika iegūti no kaulu smadzeņu šūnām, ļāva rekonstruēt lielāko daļu Atas pilnā (šūnas kodola) genoma.
Pētījumi vēlreiz apstiprināja zinātnieku uzskatu, ka neparastais skelets piederējis cilvēkam. Tas bijis sieviešu dzimuma embrijs, kurš turklāt cēlies no vietējās Atakamas tuksneša čīliešu populācijas ar nelielu eiropiešu gēnu piejaukumu. Zinātnieki uzskata, ka visticamāk neparastā izskata cilvēks nācis pasaulē priekšlaicīgi un nav izdzīvojis.
Tiesa, padziļinātā DNS analīze parādīja, ka ~8% Atas genoma neatbilst cilvēka DNS, taču tas skaidrojams ar parauga degradāciju, nevis tās ārpuzemes izcelsmi.
Apraksts. 13 vai 14 cm garš, ķermenis tumšs un deformēts. saspiesta galva. Apmēram 15 nedēļas vecs embrijs.
Šaubas. Tomēr ģenētisko mistēriju nomainīja antropoloģiskā. Dr.Ralfs Lēmans, izanalizējot Atakamas humanoīda rentgena un datortomogrāfijas uzņēmumus, secināja, ka tā ceļgala locītavas kaulu epifizāro plākšņu blīvums ir atbilstošs 6 līdz 8 gadus vecam bērnam. Lēmans norādīja, ka parauga galvenās novirzes no normas ir:
1) niecīgais, vecumam neatbilstošais garums;
2) galvaskausa vidējās daļas hipoplāzija (neattīstīts žoklis);
3) 10 ribu pāri, iepretī cilvēkiem normālajam skaitam - 12.
Arī Dr.Nolans savā ziņojumā atzīmē, ka, sekvenējot Atas mūmijas DNS, nav izdevies noteikt nevienu gēnu mutāciju, kas saistītos ar zinātnei pazīstamajiem pundurisma gadījumiem. Atas kaulu blīvuma neatbilstību vecumam skaidro ar mumificēšanās apstākļiem.
Raksti.
Atakamas īkstītis - "briesmīgs citplanētiešu punduris" vai deformēts cilvēka embrijs?
Saites.
Čīle.
Atakamas tuksnesis.
Atnācēju ķermeņu atliekas.
