Artakserkss I Garrocis (464.-423.g.pmē.)
Artakserkss I Longimans.
Ahemenīdu dinastijas persiešu ķēniņš n0 464. līdz 423.g.pmē.
Radniecība. Tēvs - Kserkss I (iepriekšējais ķēniņš).
Vecākais brālis - Dārijs.
Dēls - Dārijs II.
Dzīvesgājums. Nāca pie varas 464.g.pmē., kad Artabana vadītajā galma sazvērestībā gāja bojā tēvs un iepriekšējais ķēniņš Kserkss I un vecākais brālis Dārijs.
Pēc vairākiem mēnešiem Artakserkss I novāca Artabanu, nogalinot to cīņā pilī.
Sakāve karā ar grieķiem. Jau valdīšanas sākumā pret ķēniņu sacēlās okupētie ēģiptieši, kurus atbalstīja Atēnas. Persieši iesākumā tika sakauti kaujā pie Papremisas, taču vēlāk ēģiptiešus apspieda. 454.g.pmē. iznīcināja atēniešu floti Nīlas deltā. 449.gadā viņa armiju sakāva kaujā pie Salamīnas (Kiprā) un tās bija grieķu-persiešu karu beigas, jo tika noslēgts Kallija miers. Uz miera sarunām Sūzās pie Artekserksa I ieradās grieķu delegācija ar Kalliju Hiponiku priekšgalā. Miera līguma rezultātā persieši atzina Mazāzijas grieķu pilsētu politisko patstāvību, un apņemās nerādīties ar floti Egejas jūrā.
Ap 457.g.pmē. pilnvaroja žīdu pravieti Ezru un ap 445.g.pmē. – Nehemiju, doties uz Jeruzālemi un Jūdeju, lai nokārtotu jūdu sociālo un reliģisko dzīvi pēc trimdas.
Neskatoties uz persiešu aristokrātijas separatīvām tendencēm (piem., Megabizas dumpis ap 449.g.pmē.) un pakļauto tautu sacelšanām (ēģiptiešu sacelšanās 464.g.pmē. un arī citas) valsts varas centrs šī ķēniņa laikā bija vēl pietiekami stiprs un Ahemenīdu valsts kopumā tika saglabāta tās esošajās robežās.
Saites.
Persijas ķēniņi.
