Abdalmadžīds (1839.-1861.g.)
Radniecība. Tēvs – Mahmuds II (iepriekšējais sultāns).
Biogrāfija. Kāpa tronī 1839.gadā 16 gadu vecumā.
1839.gada 3.novembrī izdeva „augstāko apkārtrakstu” (Hatt i serrif), ar kuru iepazīstināja augstāko ierēdņu asambleju (tajā bija arī eiropiešu emisāri). Šis dokuments iezīmēja reformu (tanzimātu) sākumu un vēsturiski pazīstams ar Hulheinas dekrēta nosaukumu.
1839.gada jūlijā galvenie osmaņu jūras spēki devās uz Aleksandriju un pārgāja Muhameda Ali pusē, kurš plānoja pārņemt varu visā impērijā.
1840.gadā Lielbritānija, Francija un citas Eiropas valstis veica spiedienu uz Ēģiptes diktatoru, lai tiktu saglabāta vājā Osmaņu impērija. Tādēļ Muhameds Ali spiests atteikties no tiesībām uz Palestīnu, Sīriju un Albāniju, kuras nonākušas viņa kontrolē dēlu karagājienu rezultātā. Visas trīs provinces tika atgrieztas Osmaņu impērijai.
1846.gadā Lielbritānijas spiediena rezultātā sultāns slēdza vergu tirgu Konstantinopolē. Tomēr citur impērijā tie turpināja funkcionēt un arī nelegāli – pašā Konstantinopolē.
1850.gadā sultāns kontrolēja impērijas tirdzniecības kodeksa pieņemšanu – tas bija veidots pēc rietumu parauga. Tā izpildei tika izveidotas laicīgas (ne šariata) tiesas.
Līdz 1853.gadam turku sultāni dzīvoja Topkapi pilī Stambulā.
1853.gadā sākās Krimas karš. Drīz pēc tā sākuma sultāns izdeva Hati-Humajubas dekrētu, ar kuru visas reliģiskās minoritātes impērija pasludināja ka līdztiesīgas.
1853.gadā valdības komisija noskaidroja, ka lielākā daļa īpašumu Konstantinopolē koncentrēta no nodokļiem atbrīvoto reliģisko trestu (vafd) rokās, daudzi no kuriem bija radīti atsevišķu ģimeņu interesēs.
Saites:
Otomaņu turku sultānu saraksts.
