Vjatiči
Krieviski - вятичи.
Autrumslāvu cilts, kas mitinājās teritorijā ap šodienas Tulu, Krievijā (arī pie Okas un Maskavas upēm).
Vēsture. VII gs beigās līdz VIII gs. sākumam hazāri pakļāva arī stepēm tuvākās slāvu ciltis, piemēram, vjatičus un aplika tās ar nodevām.
965.gadā sākās Kijevas kņaza Svjatoslava karagājiens pret hazāriem. Sākumā viņš ar karadraudzi devās uz ZA, kur pakļāva vjatičus - tā bija viena no ciltīm, kas maksāja meslus hazāriem. Pēc tam devās lejup gar Volgu uz dienvidiem un smagi sakāva hazārus.
Vēl XII gs. sākumā turējās pie pagānisma un pat nogalināja kristīgo misionāru - mūku Kukšu.
Vjatiču galvenā pilsēta bija Ģedoslavļa (šodienas Ģedilovas ciems). Šai apgabalā vjatiči ieceļoja laikā no 0.-500.gadam.
Vjatiči bija diezgan prasmīgi metalurgi. Aizgāja no šejienes ap 1600.gadu uz Tulu, tur kļūdami par krievu ieroču meistariem.
Aplūkojamie objekti.
Zemes iebrukumi Ģedilovas ciemā. Uzskata, ka šie iebrukumi izveidojušies vietās, kur bijušas senās vjatiču dzelzsrūdas ieguves šahtas.
Saites.
Austrumslāvi.
Tulas apgabals.
