Jātvingi
Austrumbaltu cilts, dzīvoja uz DA no Latvijas teritorijas.
Smagas cīņas par savu patstāvību bija jāizcīna arī baltu etnosam jātvingiem, kuru zemes apdraudēja ne tikai poļi, bet arī Krievzemes kņazi (kā zināms, Krievzemē kristīgā ticība tika ieviesta ar 988.gadu), tādejādi tie pastāvīgi atradās it kā starp diviem dzirnakmeņiem. Neraugoties uz drosmīgo pretestību, jātvingi pakāpeniski zaudēja vienu novadu pēc otra, un līdz XIII gadsimtam lielākā daļa viņu teritorijas atradās krievu vai poļu varā, iedzīvotāji daļēji tika iznīcināti, dzīvajos palikušajiem varmācīgi uzspiesta kristīgā ticība, zemes kolonizētas. XIII gadsimta gaitā šī baltu tauta kā etniska vienība tika gandrīz pilnīgi iznīcināta (vēl XIX–XX gadsimtā tagadējās Baltkrievijas teritorijā, Grodņas apkaimē dzīvojuši daži tūkstoši seno jātvingu pēcteči, kuri saglabājuši savas tautas etnogrāfiskās iezīmes; arī Lietuvā vietām sastopama jātvingu etniskās grupas – dainuvju kultūra).
Pētījumi. Zviedru valodnieks K.Ū.Falks pētījis jātvingu un prūšu toponīmus, vadījis Polijā organizētās jātvingu vēsturiskās pētīšanas ekspedīcijas valodas sekciju.
Saites.
Baltu tautas.
