Amalrihs I (1162.-1172.g.)-1
Īstajā vārdā Anžujas Amorijs I.
Jeruzālemes karalis no 1162.-1172.gadam.
Radniecība. Māte – Melusinda.
Vecākais brālis – Balduīns III.
Biogrāfija. Tikko no gūsta atgriezies lielmestrs Bertrands de Blanšfors iekārdināja jauno karali ar karagājienu uz Kairu. Karalis kopā ar templiešiem devās uz Kairu, bet pa to laiku Jeruzālemes karaļvalstī iebruka Nuradins. Karalis kopā ar templiešiem devās uz Kairu, bet pa to laiku Jeruzālemes karaļvalstī iebruka Nuradins. Viņš zibenīgi ieņēma Harimu ar Belinas cietoksni un aplenca Antiohiju.
Amorijs I 1166.gadā par cietokšņa atdošanu Nuradinam lika pakārt 12 turienes templiešus. Tikai lielmestram Blanšforam netika nodarīts pāri.
Pēc tam karalis atkal sāka gatavoties nākamajam karagājienam uz Ēģipti, bet templieši atteicās doties līdzi dēļ jauniem Nuradina iebrukuma draudiem. Ēģiptieši apvienojās ar Nuradina karapulkiem. Karaļa darbība izraisīja īstu Jeruzālemes karaļvalsts krahu.
1169.gadā Ēģiptes fatimīdu vezīrs Šavars noslēdza ar Amoriju I līgumu, ko par nodevību iztulkoja Saladins un sagrāba varu Kairā.
1172.gadā pats varenākais no Kalnu vecajiem – Sinans ibn Suleimans piedāvāja Jeruzālemes karalim Anžujas Amorijam I atcelt templiešu uzliktos meslus apmaiņā pret palīdzību cīņā ar Ēģiptes mamelukiem. Tas patika visiem izņemot pašus templiešus. Tādēļ krustnešu vienība Gotjē de Mesnila vadībā pēc paša lielmestra Odona de Sentamānda pavēles uzbruka asasiniem un nogalināja sūtni Boaldeju. Pēc tā Kalnu vecais Sinans atteicās maksāt meslus. Anžujas Amorijs I bija sašutis un atvainojās Kalnu vecajam, pieprasīja templiešiem izdot vainīgos. Odons atbildēja, ka vainīgs ir Gotjē de Mesnils un ka paši ar to tikšot galā. Rezultātā Jeruzālemes karalim pašam bija jāaplenc templiešu mītne un jāsagrābj Gotjē.
Pats karalis bija noguris no templiešu izgājieniem un taisījās tos ierobežot. Taču nepaspēja, jo nomira.
Saites:
Jeruzālemes karaļi.
Krusta kari.
