Ahemenīdu dinastija (~700.-331.g.pmē.)
Dinastija, kas valdīja Persijas impērijā no apmēram 700. līdz 331.g.pmē.
/11957.jpg "Ahemenīdu dinastijas ķēniņu - Dārija I Lielā, Kserksa un Artakserksa I Garroča klinšu kapenes Nakšerostāmā")
Dinastijas dibinātājs bija Ahemens ("gudrais") VII gs.pmē. sākumā. Viņš un tā pēcteči bija Parsas un Anšanas (ziemeļu Elamā) ķēniņi.
Ahemens (~700.-675.g.pmē.).
Teisps (675.-640.g.pmē.).
Kīrs I (640.-600.g.pmē.).
Kambīzs I (600.–559.g.pmē.).
Pēc Kambīza I seko mums īsti nesaprotams ieraksts: Kīrs (Irānā) (559.–530.g.pmē.) un Kīrs (Babilonā) (539.– 530.g.pmē.).
Kīrs II Lielais (559.-530.g.pmē.).
Kambīzs II (530.–522.g.pmē.).
Bardija (522.g.pmē.).
Nebukadnēcars III (522.g.pmē.). Kopā nākamo Nebukadnēcaru IV pretendēja uz Persijas troni, viņu uzskatīja par viltvārdi.
Dārijs I Lielais (522.–521.g.pmē.).
Nebukadnēcars IV (521.g.pmē.). Kopā ar iepriekšējo Nebukadnēcaru III pretendēja uz Persijas troni, viņu uzskatīja par viltvārdi.
Dārijs I Lielais (521.–486.g.pmē.).
Kserkss (486.–464.g.pmē.).
Artakserkss I Garrocis (464.-423.g.pmē.).
Dārijs II (423.-404.g.pmē.).
Artakserkss II Mnemons (404.-359.g.pmē.).
Atakserkss III (359.-338.g.pmē.).
Arss (Arsess) (338.-336.g.pmē.).
Dārijs III Codomannus (336.-331.pmē.).
Persiešu Ahemenīdu dinastijas valdīšanai galu darīja Maķedonijas Aleksandrs, sakaujot tās pēdējo ķēniņu Dāriju III un Persijas valsts teritoriju iekļaujot savā impērijā. Turpmāk tās teritorijas pārvaldīja grieķu-maķedoniešu ķēniņi ar pirmo – pašu Aleksandru priekšgalā. Pašu persiešu ķēniņu valdīšana atjaunojās tikai gadsimtu pēc Maķedonijas Aleksandra impērijas sabrukšanas ar jauno - Sasanīdu dinastiju.
Aplūkojamie objekti.
Klinšu kapenes Nakšerostāmā.
