Zelta griezums, fī skailis
- Detaļas
- 5457 skatījumi
Nesen tika atklāts, ka ūdens molekula, kurai atomi izvietoti 105 grādu leņķī, demonstrē Zelta šķērsgriezumu – harmonisku Visuma pamatproporciju. Šķidra ūdens molekula esot vienīgā trīsatomu viela, kas demonstrējot zelta proporcijai raksturīgo proporcionalitāti.
To kaut kādā veidā raksturojot arī skaitlis – 1,618.
Izpausmes dabā.
Nautilus moluska gliemežnīcas augšanas līkne.
Asteres galviņas vai saulespuķes sēklu izvietojums.
Spirālgalaktikas struktūra.
Fī skaitli cilvēkā pamatojis Vinčas Leonards.
Bērna proporcijas līdz nabai ir 1:1, un tikai pēc 21 gada vecuma tuvojas fī.
Pats fī arī oscilē ap vidējo.
Zelta griezums un DNS. DNS ir savērta spirālē, kuras viena vijuma (soļa) garums ir 34 angstrēmi; platums 21 angstrēms
Tie abi ir Fibonači rindas skaitļi, un, lielāko dalot ar mazāko, dabū zelta proporcijas skaitli fī =1,618 .
Ņemot patvaļīgi izvēlētu DNS posmu, kurš satur 144 bāzes, 55 bāzes būs timīns, bet 89 bāzes guanīns vai citozīns. Visi trīs ir Fibonači rindas skaitļi un dalot 144 ar 89 dabū fī; dalot 89 ar 55 dabū fī. Viss nogrieznis kopā atbilst Korbizjē "moduloram." Modulors - zelta proporcijas paraugs.
DNS superkods: DNS virkni var sagrupēt "rezonanses kopās." Tās ir četru veidu, bet visas satur vai nu Fibonači rindas skaitļus, kurus dalot dabū zelta proporciju fī, piemēram FFF kopa, kuru uzrakstīju augstāk (144: 89: 55).
Vai veido Lukasa kopas (Lukasa skaitļi ir matemātiski pārveidoti tie paši Fibonači skaitļi). Lukasa kopa: LLL. Tos dalot, arī
dabū fī - zelta proporciju. Vai dabū jauktas Fibonači - Lukasa kopas (FFL vai LLF), kas arī dod zelta proporciju fī.
Šādas zelta proporcijas cilvēka ķermenī ir tūkstošiem, tai skaitā iekšējo orgānu uzbūvē, elektrisko potenciālu proporcijās un smadzeņu ritmu attiecībās.
Ja Dieva nav, tad visa šitā precīzā harmonija radās, matērijai nejauši bakstoties?
Izmantošana. Senie ēģiptieši to izmantojuši Lielās piramīdas būvē, senie grieķi – Atēnu Akropoles būvē. Mākslinieki Rafaēls, Leonardo da Vinči, Fra Filippo Lippi – gleznu kompozīcijām. Templieši to esot izmantojuši Šartras katedrāles būvniecībā.
Figūru veidus nosaka uz fī balstītais matemātiskais algoritms, tāpēc viņas šķiet "skaistas". Eksperimentāli ir pierādīts, ka no daudziem piedāvātiem četrstūriem skaists šķiet tas, kura malu attiecības ir I,618:1, tas ir "fī" ("zelta taisnstūris").
No tā cēlies A4 papīra, kredītkartes, televīzora ekrāna, grāmatu vāku utt. formāts.
Fī + 1 = Fī 2
Fī - 1 = 1/Fī
Fī skaitlis antīkajā arhitektūrā.
Lielajā piramīdā. Skrupulozie pētnieki te saskatījuši arī to, gan Fibonači virkni. Skaitli fī iegūstot, ja visas četras sānu skaldnes (laukumus?) izdalot ar pamatu (arī laukumu?). Visai pamatota varētu būt doma, ka ēģiptieši fī skaitli nav iekļāvuši piramīdas uzbūvē apzināti, bet tas radies nejauši kā blakusefekts. Fī kvadrātu mēs iegūstam, dalot pamata perimetru ar augstumu (redzamo).
Ja piramīdas sānu skaldnes trijstūra augstumu izdala ar šīs pašas skaldnes trijstūra pamatu, tad iegūst skaitli fī.
Aplūkojamie objekti.
Čartresa labirints. (Chartres) Atrodas netālu no Parīzes. Sastāv no divām daļām - zelta griezuma spirāles un Čartresa labirinta. precīza šā objekta kopija iekārtota Igaunijā - Otepes akmens labirints.
