Zirgu dzimta
Evolūcija. Tiek uzskatīts, ka zirgi attīstījušies no mazā četrpirkstu hirakotērija, kas dzīvoja pirms 55 miljoniem gadu, par mūsdienu Equus, ko var sastapt jau pirms 3 gadiem. Šo pārvērtību daiļi attēlo dažādos pasaules dabas muzejos - pirksti pakāpeniski savijas vienā un zobi mainās līdz ar ēdienkarti. Kritiķi apgalvo, ka šī pēcteču rinda lielā mērā ir "sadomāta."
Vēsture. Zirgu kauli uzieti mezolīta Bizovajas apmetnē Ziemeļurālos, tolaik tie vēl bija medību objekts.
Dažādu zirgu Equus sp. attēli uzieti Eiropas alu mākslā. 32 000 - 37 000 gadu veci alu zirgu gleznojumi uzieti Šovē alā (Francija), kas ilgi uzskatīti par vecākajiem gleznojumiem pasaulē un Eiropā.
Līdz šim uz senāko zirgu pieradinātāju godu pretendēja Botajas senkultūras cilvēki, kuri pirms 5500 gadiem dzīvoja mūsdienu Kazahijas teritorijā un izmantoja zirgus gan jāšanai, gan pārtikai, tai skaitā iegūstot no tiem pienu. Domājams, zirgus selekcionēja pieradinot tarpānus.
Lauku darbos zirgs sācis tikt izmantots pirms 4000 gadiem.
Senāko antīko zirga attēlu uzgājis H.Šlīmanis izrakumu laikā Mikēnās.
Saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju zirgus Atikā ievedis pats Poseidons.
Vissenākie zirgi Eiropā konstatēti Centrālajā Maķedonijā ap 2500.g.pmē., un sākumā tie nebija plaši izplatīti. Senajā Grieķijā zirgkopību īpaši piekopa senās Elīdas iedzīvotāji.
Sākumā zirgus izmantoja iejūgšanai ratos, bet jāšanai - vēlāk.
Zirgu izmantošana karadarbībā izraisīja īstu apvērsumu karamākslā. Kavalēristu - uz zirga jājošu karavīru vienības Tuvajos Austrumos, cik zināms, pirmie IX gs.pmē. ieviesa asīrieši, kuri šo prasmi pārņēma no stepju klejotājiem.
II g.tk.pmē. karadarbībā sāka izmantot zirgu vilktus kaujas ratus, kuros atradās divi karavīri: pajūga vadītājs un ar metamo šķēpu un loku bruņots karavīrs. Kaujas rati, kuros bija iejūgti zirgi, šajā pārmaiņām bagātajā laikmetā kļuva par armijas galveno triecienspēku. Ātrums bija izšķirošs faktors karadarbības iznākuma noteikšanā. Tā, piemēram, hiksiem izdevās iekarot un pakļaut politiski novājināto Ēģipti II Starpdinastiskā perioda laikā (XVII gs.pmē. vidū), jo senēģiptieši līdz tam nepazina tādu zirgu izmantošanas veidu.
Zirgi kalpoja kā savu saimnieku bagātības un varas pierādījumi. Daudz tika attēloti antīkajā mākslā. Augstu tika vērtēti Ziemeļāfrikas un Spānijas izcelsmes zirgi. Slavenākie auļotāji nāca no Atlasa kalniem.
Romiešiem daudzās pilsētās bija zirgu skriešanās hipodromi. Plaši pazīstams bija Konstantinopoles hipodroms ar 80 000 vietām, kas tika uzcelts 303.-330.gados.
Zirgu upurēšana bija zīmīga, prūšiem un lietuviešiem raksturīga apbedīšanas tradīcija, kas turpinājās aptuveni 1000 gadus, sākot no agrā dzelzs laikmeta un beidzoties tikai ar prūšu piespiedu un lietuviešu brīvprātīgo kristianizāciju XIII un XIV gadsimtā.
Zirgu nebija Amerikā, kur tos ieveda spāņu iekarotāji, iesākumā izraisīdami indiāņos paniskas bailes. Veiklākie indiāņu jājēji – komanči.
Preževaļska zirgi. Hustajas Valsts dabas parkā Mongolijā mīt 2/3 savvaļā sastopamo Preževaļska zirgu.
Zirgi Latvijā. Ap II g.tk.pmē. Latvijas teritorijā sāka izmantot zirgu kā transporta iespēju nodrošinātāju - tos gan jāja, gan lietoja kā ratu un ragavu vilcējus.
Latvijā uzieti tarpāna kauli, par to liecina arī folklora. Visilgāk, līdz XVIII gs. tarpāni dzīvojuši kaimiņos - Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā. Pēdējais tarpāns miris 1887.gadā Maskavas ZOO. Zirgu izzušanu izraisīja cilvēka lauksaimnieciskā un cita saimnieciskā darbība.
XX gs. 80.gados poļu selekcionāri radīja šķirni Konik polski ("Poļu mazis")
Šodien savvaļas zirgus latvijā iespējams sastapt daudzviet - Papes Dabas parkā pie Liepājas, Engures ezera dabas parkā (savvaļas lopu aplokos Krievragā un pe Engures Ornitoloģijas pētījumu centra bāzes), Jegavas pilssalas palieņu pļavā, Ķemeru nacionālajā parkā Dunduru pļavās un Lielupes pļavās pie Kalnciena, Liepājas ezera austrumu krastā Vītiņu pļavās, Dvietes palienē, Naukšēnos. Visās minētajās vietās dzīvo zirgu šķirne Konik, jo tieši tā visvairāk atgādina izmirušo Eiropas savvaļas zirgu tarpānu.
Zirgi un saimnieks. Tiem ar saimnieku neveidojas spēcīga emocionālā saite, kā tas ir ar, piemēram, suņiem. Zirgi cilvēkus uzskata par patvēruma devējiem, barotājiem un aizstāvjiem, bet ne par draugiem. Zirgiem ir vienaldzīgi, kas par viņiem rūpējas un kāpj sedlos - galvenais, lai tie tiktu pabaroti un sakopti.
Aplūkojamie objekti.
Zirga muzejs Biržos. Viss par zirgiem mitoloģijā, karos, sadzīvē un mākslā, par zirgkopību, lauku darbiem un darba tikumu.
Sens jātnieku ceļš pie Dzirkaļu pilskalna. Kūku pagastā pie pilskalna saglabājies dažus desmitus metru garš sens jātnieku ceļš, iespējams, no pilskalna pils rašanās laika, kad ar zirgu jāšus pārvietojās augstāko sabiedrības slāņu vīrieši. Pētījis arheologs J.Urtāns 2014.gadā.
Raksti.
Kazahijā atrod senākās liecības par zirgu domestifikāciju.
Saūda Arābijā atklāj civilizāciju, kas, iespējams, bija pieradinājusi zirgus jau pirms 9000 gadiem.
Zinātnieki pierāda: kad zirgs netiek galā ar problēmu, tas vēršas pie cilvēka.
Baltijas pagāni upurēja gan ērzeļus, gan ķēves un zirgus bēru rituāliem veda arī no Skandināvijas.
Saites.
Lopkopība.
