Zemgaļu ķēniņi
Viestarts (XIII gs.).
Reizēm nepareizi dēvē par Viesturu. Līdzīgs sakšu vārdam.
Leģenda par Viestarta zobinu. „Teika par Viestarta zobenu stāsta: tas noticis tad, kad pār Zemgali valdījis hercogs Frīdrihs Kazimirs. Tērvetes pilskalna drupās reiz lauzti akmeņi hercoga pils pārbūvei. Vīri lauzuši mūri, te kaut kas mirdzošs pazibējis. Rakuši un izrakuši spožu zelta zobenu. Uz zobena roktura bijuši iegravēti vārdi: Vesthardus rex Semigalliai. Vīri zobenu nodevuši hercoga ierēdņiem, kas to savukārt nonesuši hercogam.Tas licis zobenu uzspodrināt un aiznest uz savu ieroču kambari. Pēc dažām dienām hercogam sabraukuši viesi. Hercogs nu gribējis ar atrasto zobenu viesu priekšā palepoties, tamdēļ pats gājis uz kambari pēc zobena; pa priekšu soļojis kambarsulainis ar sveci rokās, jo bijis jau vēls laiks. Atvēruši kambara durvis – viss bijis pilns ar sarkanu gaismu. Raudzījušies – pie sienas no zobena vairs ne vēsts, bet tā vietā rēgojies asinssarkans plankums, kas izstarojis spilgtu gaismu. Kambarsulainim izkritusi no rokām svece, un abi, kungs un kalps, metušies bēgt, mezdami krustus. Pēc kāda pusgada hercoga pils aizdegusies, daudz mantas aizgājis bojā, sadeguši arī visi greznie ieroči. Tautā klīdušas valodas: Viestarda zobens atriebies savas tautas verdzinātājiem.”
Avots: 1968, 3172. Pauls Ešenbergs Jelgavas Tērvetē, 62 g.v.; dzirdējis no sava 90 g.v. tēva. pier. R.Drīzule 1964.g.
Nameisis (XIII gs. 70.gadi).
Namejs, Nameiks.
Biogrāfija. Zemgaļu lielkungs. Cīnījās pret Livonijas ordeni.
Avoti. Rīgas dominikāņu konventa brālis Veseris Fransiska no Molānas nopratināšanas protokolos liecina, ka XIII gs. 70.gados Zemgalē valdīja ķēninš Nameiks.
Saites.
Zemgaļi.
