Zingers, Īzaks Merits (1811.-1875.g.)
Isaac Singer.
Šujmašīnas izgudrotājs.
Radniecība. Sieviešu tiešām viņam bijis daudz, oficiāli precējies vien viņš bija 5 reizes. Interesanti, ka 3 viņa sievas sauca vienādi - Mērijas. Pēdējo reizi apprecējās 1865.gadā ar jaunu frarncūzieti Izabellu un ar to kopā aizbrauca dzīvot uz Eiropu. Visām savām sievām Īzaks bija neuzticīgs. kopā no viņām Īzakam Zingeram bija 23 bērnu.
Viens no Zingera dēliem - Pariss, vairākus gadus bija Izidoras Dunkanas mīļākais, Dunkana viņam dzemdēja dēlu Patriku.
Dzīvesgājums. Dzimis 1811.gadā Pitstaunā (ASV).
12 gadu vecumā zēnam apnika mācīties skolā. Ta nu viņš, sastrīdējies ar savu pamāti, aizbēga nomājām un devās uz Ontārio ezeru, par kuru bija uzzinājis no daudzajiem indiāņu romāniem. Šeit, Rotčesterā, dzīvoja viņa brālis, kas iekārtoja Īzaku darbā par mehāniķa izpalīgu. Īzakam darbs patika, arī darbnīcas īpašnieks bija apmierināts ar zēna darbu.
Kaitināja vienīgi rutīna. Tādēļ Īzaks ar patiku iesaistījās ceļojošo aktieru trupā. pats bija pārliecināts, ka ir izcils aktieris, vēlāk daudz mēdza stāstīt par šo savu dzīves periodu. Viņu uz skatuves redzējušie gan apgalvoja, ka bijis pilnīgi nekur nederīgs šai jomā. iesējams, ka Zingeru no trupas gluži vienkārši padzina.
Kad Īzakam palika 20 gadu, viņš pārbrauca uz Bostonu un iestājās rūpnīcā darbā par mehāniķi. Šeit viņš izstrādāja savu pirmo izgudrojumu - mašīnu grunts urbšanai. Tas par spīti savai neizglītotībai, jo nebija beidzis pat skolu. Tomēr par Īzaka izgudrojumu ieinteresējās vairāki uzņēmumi un viņš savu mašīnu iespāja pārdot par 2000 dolāriem - tolaik visai lielu summu.
1850.gadā Zingers pārbrauca uz Ņujorku, kur drīzumā iepazinās ar izgudrotāju Orsonu Felpsu, kas ar lepnumu Īzakam nodemonstrēja paša konstruētu šujmašīnu. Iesākumā Īzaks bija sajūsmināts, bet pēcāk atskārta, ka mašīnu var un arī vajag uzlabot.
Zingers nekavējoši ķērās pie mašīnas uzlabošanas un tā viņam aizņēma 10 dienas. No ieceres līdz realizācijai Zingers vispār pavadīja maz laika, to skaidrodams ar savu slinkumu - ka tik ātrāk varētu pabeigt. Viņš nereti paziņoja, ka ikkatrs darbs viņam ir netīkams ar to, ka tas atrauj no izklaidēm, it īpaši laika pavadīšanas ar sievietēm. pirmās 2 dienas, kad sieva sauca viņu pusdienās, viņš to no kabineta padzina. 3.dienā Īzaks tomēr sajutās izsalcis un sēdās pie galda. Tomēr jau pēc otrās zupas karotes viņa galvā radās doma, kuru nekavējoši bija jāpārbauda. Tai dienā izgudrotājs kabinetu vairs nepameta.
Lūk, beidzot, darbs bija pabeigts, un Zingers par paveikto jutās ļoti lepns. Viņa sieva, savukārt, priecjās parto,ka vīrs vairāk nebadosies. Uz to īzaks lepni sacījis: "Toties tamdēļ, ka es dažas dienas pabadojos, maniem bērniem vairs nenākses badoties nekad!"
Zingera šujmašīnas uzlabotaismehānisms ļāva adatai kustēties nevis pa apli, kā Felpsa šujmašīnai, bet augšup-lejup. Šis adatas kustības veids izrādījās tik labs, ka tiek izmantots vēl šodien. jaunās šujmašīnas mehānisms sastāvēja no adatas ar austiņu diegam, slīdoša futlārīša, kas novietots horizontāli, īpašas ķepiņas, kas piespiež audumu un zobrata šīs ķepiņas bīdīšanai. Vēlāk tika noskaidrots, ka rokas svira mašīnai nav pietiekami ērta, un tā tika nomainīta arkājas pedāli un rata pārvadu.
patiesības labad arī jāatzīst, ka Īzaks Zingers nekad nav sev pierakstījis šujmašīnas izgudrošanu, bet gan tikai ieviesis nopietnus mašīnas uzlabojumus.
Pēc izgudrojuma noformēšanas Zingers piedāvāja Felpsam dibināt uzņēmumu šādu šujmašīnu ražošanai, tomēr tas liedzās, uzskatot šādu darbību par potenciāli neveiksmīgu. Viņu pārliecināt Zingeram tā arī neizdevās un 1851.gadā Īzaks iztērēja šujmašīnas patentam savus pēdējos 45 dolārus. Paša izgatavoto pirmo šujmašīnu nolēma pārdot par 100 dolāriem. Tomēr, patiesi, Felpsam izrādījās taisnība - neviens to negribēja pirkt.
Tai pat 1851.gadā Zingeram izdevās pārliecināt vairākus finansistus, juristus un inženierus radīt kopuzņēmumu Singer Manufacturing Company. Pirmos mēnešus Zingera šujmašīnas atkal nepirka un Īzaks saprata, ka nepieciešama kāda oriģināla ideja. Un tāda atradās - Zingers pirmais izdomāja savām mašīnām ražot rezerves daļas, lai tās varētu labot, jo tolaik visus aparātus nelabojot izmeta izgāztuvē. Zingers savas "šujmašīnas" nu droši varēja dēvēt par mūžīgām, cilvēkiem tas iepatikās un šujmašīnas sāka pirkt.
Jau 1851.gada vidū uzņēmuma lietas gāja tīri labi. Iesākumā mašīnītes pirka mājsaimnieces, bet vēlāk par tām interesi sāka izrādīt arī šūšanas fabriku īpašnieki.
1856.gadā bija pārdotas jau 3000 šujmašīnas un notā laika pārdošana gāja tikai plašumā. 1867.gadā uzņēmums atklāja savu pirmo ārzemju filiāli Skotijā.
Tomēr vislielākais pārdošanas stimuls bija tas, ka, pateicoties apgrozījuma pieaugumam, šujmašīnu cenu izdevās samazināt veselas 10 reizes - no 100 uz 10 dolāriem! Un tā - 1860.gadā tika pārdoti 122 000 Zingera šujmašīnu.
1902.gadā Zingera mantinieki sāka tirgot savas mašīnas arī Krievijas impērijā un tās, protams, tad parādījās arī Latvijā. Tamdēļ tika atvērta rūpnīca Podoļskā, tas pie Maskavas. Mašīnas labi tika tirgotas Krievijas impērijas teritorijā un no šejienes eksportētas arī uz Ķīnu, Persiju, Turciju u.c. valstīm. 1912.gadā Krievijas impērijā bija saražots jau ap 600 000 Zingera šujmašīnu.
Pats Zinders dikti mīlēja dzīvi, bija asprātīgs un sieviešu mīlulis, t.i. nekādi nebija līdzīgs stereotipam par žīdu rūpnieku. Viņš bija 2 m augumā un apveltīts ar lielu fizisku spēku. Piemēram, viņa pirmais kompanjons Viljams Klārks atcerās, ka reiz birojā ieradies kāds apmeklētājs, kas ilgi un nesekmīgi diņģējies ar Īzaku Zingeru. Beigu beigās noskaities, viņš kaut ko indīgu pateicis par Zingeru kā žīdu. Tas aizkaitinājis arī Īzaku, kurš izstieptās rokās uzmācīgo apmeklētāju iznesis uz ielas un iebāzis atkritumu kastē. Vienaikus Klārks arī apgalvo, ka Īzaks tomēr esot bijis ļoti lādzīgs cilvēks un viņu sadusmot nav bijis viegli.
Īzaks atbilstoši arī jokojis: "Mani neinteresē pat paša izgudrojumi, bet vien nauda, ko es par tiem varu saņemt un tādejādi man ir iespējas to notriekt ar sievietēm."
Sieviešu tiešām viņam bijis daudz, oficiāli precējies vien viņš bija 5 reizes.
Īzaks Zingers mira 1875.gada 23.jūlijā. Viņa mantiniekiem palika 22 miljoni dolāru un divas lepnas villas. Apbedīts Torki.
Pēc Īzaka Zingera nāves dalīja viņa mantojumu. Tad uzradās vēl vairāki cilvēki, kas apgalvoja, ka esot viņa bērni. Saskaņā ar dažu pētnieku domām, tieši Zingera pēdējā sieva Izabella kļuva par Brīvības statujas prototipu.
