Vīndaru brālība
Livrejnaja vīndaru brālība kontrolēja vīna importu un izdeva licenzes tavernām.
Vintrijas piestātne bija Londones vīna tirdzniecības centrs vēl no romiešu laikiem. Tikai 300 m no Sv.Mārtiņa baznīcas Vintrijā atradās Izīdai veltīta svētnīca. Svētnīca romiešu laikā kurēja no kontinenta atvestā vīna sadali Londonas tavernām. Izīdu šeit sāka uzskatīt par vīnkopības ieviesēju un pat „alus un vīna pavēlnieci.”
Visdrīzāk, vīndaru ģilde radās vēl pirms normāņu iebrukuma 1066.gadā un tās priekštece bija sakšu ģilde. Tā savas tradīcijas mantoja no Izīdas kulta piekopējiem Londonā un tās apkārtnē.
Pirmoreiz dokumentos tā minēta XIII gs. jau pirms tam – XII gs., ģildes locekļi vācās vietējā Sv.Mārtiņa baznīcā Vintrijā, kas tai laikā atradās uz ziemeļiem no patreizējā Vintnersholla (baznīca nodega lielajā ugunsgrēkā 1666.gadā un netika atjaunota).
Leģenda vēsta, ka 1363.gada 13.novembrī ne mazāk kā 5 karaļi ņēma dalību dzīrēs, kuras organizēja kāds Henrijs Pikards – vīndaru ģildes maģistrs un Londonas lords-mērs. Tie bija: Anglijas, Francijas, Skotijas, Dānijas un Kipras karaļi. Par godu šim notikumam svinīgajās ģildes maltītēs vēl šodien tiek teikti pieci tosti parasto triju vietā. Vēsturnieki gan nav pārliecināti, ka šie karaļi patiesi bijuši dzīrēs.
Vintnershollā ir „Gulbja istaba,” bet gulbis bija Izīdas svētais putns. Istabā ir daudz gulbju attēlu. Līdz nesenai pagātnei tajā atradās statuja „Lēda un gulbis.” Uz galda, kas atgādina altāri, atrodas gulbja izbāzenis.
Katru gadu Sv.Mārtiņa dienā 11.novembrī šo putnu ceptā veidā ienesa maltītē. Kopš gulbji ir valsts aizsardzībā, tā vietu ieņēmusi Mārtiņa zoss.
Brālības mājslapa - www.ehouse.co.uk
Saites.
Angļi.
