Vjetnamiešu ķēniņi
Lipanjaju dinastija (541.-603.g.). Valdīja Vansuānas valstī Vjetnamas ziemeļu un arī centrālajā daļā. Pārstāja eksistēt 603.gadā, kad Vasuānas valsti iekļāva ķīniešu Sjuju impērijā.
Lī Bons (541.-548.g.). Lipanjaju dinastijas dibinātājs. Stājās vjetnamiešu sacelšanās priekšgalā, kas padzina ķīniešu feodāļu administrāciju.
Ho dinastija (1400.-1407.g.). Dibinātājs - Ho Kjuī Lī, kas vēl dzīvs esot 1400.gadā formāli nodeva varu savam dēlam Ho Han Thiongu (1400.-1407.g.). Viņa valdīšana atzīmējama ar radikālām sociāli ekonomiskām, administratīvām un militārām reformām, virkni progresīvu centienu veselības, izglītibas un kultūras jomās. Ho dinastijas laikā tika dibināta Daingu valsts (valsts nosaukums Ho laikā) jaunā galvaspilsēta Teido pilsētas (mūsdienu Thaņhoa province) vietā. Ho reformām nikni pretojās lielie feodāļi un Ho dinastijas no varas atbīdītie galma ierēdņi no Čanu dinastijas. Tie vērsās pie ķīniešu Minu dinastijas ķēniņiem, cerot ar viņu atbalstu atjaunot savu varu valstī. Ķīnas imperators Junlo sakāva Ho karaspēku, dinastija krita un daudzas reformas tika atceltas.
Ngujenu dinastija.
Mins Mans (XIX gs. sākums).
Radniecība. Bija 500 sievas un vairāk kā 100 bērni.
Biogrāfija. Valdīja valsts ziedu laikos.
Objekti.
Kapene. Pie Hue pilsētas. Ķīniešu stilā.
Kai Dins (XX gs. sākums).
Radniecība. Iespējams, homoseksuālis.
Biogrāfija. Bija franču marionete.
Objekti.
Kapene. Pie Hue pilsētas. Eiropiskā stilā. Celta agrāk, nekā imperators valdījis.
Minmings (~1835.g.). Minh Ming. Hojanas osta ilgu laiku bija vienīgā no galvenajām ostām visā reģionā. 1835.gadā tā laika ķēniņš Minmings izdeva rīkojumu, ka tirdzniecībai un maiņas darījumiem būs notikt tikai Hojanā. Britu Indoķīnas kompānijai tas nederēja un viņ i tirdzniecībai izvēlēja netālo Danangu.
Tu Duks (1848.-1883.g.).
Radniecība. 104 sievas un neskaitāmas konkubīnes. Bērnu viņam tā arī nebija. Pie neauglības esot bijušas vainojamas bakas.
Biogrāfija. Bēdīgi slavens, valdījis no visiem visilgāk īsti imperatoriskā greznībā.
Katrā ēdienreizē 50 kalpu pasniedza tam 50 ēdienus, ko gatavoja 50 pavāri. Viņš dzēra tikai tādu tēju, kas savākta no rasas pilēm lotosa lapās.
Neglīts un tikai 150 cm garš.
Kamēr valdnieks izklaidējās, viņa zemes pamazām ieņēma franču kolonizatori. Ar to sākās visas Vjetnamas nedienas.
Objekti.
Kapene. Pie Hue pilsēta.
Ham Ngi (1885.-1886.g.). Ham Nghi.
Ngujenu dinastijas Vjetnamas imperators.
Dzīvesgājums. Dzimis 1871.gadā.
1885.gadā 14 gadu vecumā to iecēla tronī augstmaņu grupa ar Ton That Thuetu priekšgalā, kas uzstājās par pretestības izrādīšanu franču kolonizatoriem.
Ham Ngi vārds kļuva par simbolu sacelšanai pret frančiem, tā uzliesmoja 1885.gada 5.jūlijā Hue pilsētā Ton That Thueta vadībā un aizsāka kan viong vai van than kustību, kas bija vērsta pret kolonizatoriem. Cīņā Ham Ngi parādīja sevi kā konsekvents patriots, kas atteicās no kompromisa ar iekarotājiem.
1886.gadā franči to gāza no troņa.
1888.gada 1.novembrī franči to sagūstīja un izsūtīja uz Alžīriju.
Annamas ķēniņi.
Baodajs (1913.-?). Annamas imperators. Izglītību ieguvis Francijā. 1945.gada Augusta revolūcijas laikā Vjetnamā atteicās no troņa. Bija VDR valdības padomnieks. 1946.gada pavasarī aizbēga uz Honkongu. Bija tās valstiņas galva, ko nodibināja franču karaspēka okupētajā Vjetnamas daļā. Tika gāzts no amata referenduma rezultatā, ko organizēja Dienvidvjetnamas valdība Ngo Diņ Djema vadībā. No 1945.gada aprīļa dzīvo Francijā.
Aplūkojamie objekti.
Hue. Bijusī Vjetnamas galvaspilsēta, pēdējo Vjetnamas ķēniņu rezidence. Atrodas Smaržīgās upes krastā.
Impēriskā citadele. Līdzinās ķīniešu Aizliegtajai pilsētai.
Thien Mu pagoda. Septiņu stāvu.
Ķēniņu kapenes pie Smaržu (Huong) upes.
Daudzas imperatoru kapenes, tempļi un pagodas.
Saites.
Vjetnamieši.
