Vjetnamieši
Pašnosaukums - vjet.
Vjetnamas pamatiedzīvotāji.
Skaits. 37 000 000. (1975.g.)
Vjetnamā - ap 85% no valsts iedzīvotājiem.
Kampučijā - Tonlesapa ezera un Mekongas krastos.
Taizemes dienvidos.
Laosā.
Etnoģenēze. Vjetnamiešu etnoģenēzē piedalījušās senās vjetu ciltis, kas I g.tk.pmē. ienākušas no Dienvidķīnas un vēlāk saplūdušas ar vietējām monkmeru un čamu ciltīm.
Nacionālās atbrīvošanās cīņā vjetnamieši 1945.gada augusta revolūcijā ieguva brīvību, ko pēc tam nosargāja ilgā un grūtā karā ar franču kolonizatoriem 1945.-1954.gados un amerikāņu kolonizatoriem 1965.-1972.gados.
Vēsture.
Cīņa pret franču kolonizatoriem (1945.-1954.g.).
Vjetnamas karš (1961.-1973.g.). Pirmo reizi amerikāņi Vjetnamā izsēdās netālu no Danangas (trešā lielākā Vjetnamas pilsēta).
Hošimina ceļš apgādāja vjetkongu armiju ar ieročiem un munīciju, dažviet tas virzījās pa kaimiņvalstu Laosas un Kampučijas teritorijām.
Zaudējumi. Kopumā te dienējuši 3,14 miljoni amerikāņu.
Zaudēja ap 4000 lidmašīnu, 5000 helikopteru.
Bojā gājuši vai pazuduši berz vēsts 58 183 kareivju, ap 5000 dienvidkorejiešu, 1000 filipīniešu, 496 austrāliešu, 351 taizemietis un ap 225 000 Dienvidvjetnamas kareivju.
Ziemeļvjetnamiešu armija un vjetkongu partizāņi zaudēja ap 1 100 000 kareivju. Kopumā vjetnamieši šī kara laikā zaudēja ap 4 miljoni cilvēku (1/10 daļa valsts iedzīvotāju).
Pēc kara nesprāgušo bumbu dēļ bojā gājuši ap 40 000 un ievainoti 70 000.
Amerikāņu pusē karojošie vjetnamieši bija spiesti bēgt: noķertos nolinčoja, daļa noslīka bēgļu laiviņās jūrā, vēl daļa emigrēja uz ASV. Vjetnamā atgriezties tie nevarēja gandrīz 30 gadu. Nu tiem ir piedots un tie var ierasties, investēt Amerikā nopelnīto naudu. Vietējie viņus sauc par banāniem – dzelteniem no ārpuses, bet baltiem iekšā – kā jau imperiālistiem.
Komunistu laiks. Vadonis Ho Ši Mins („Gaismas nesējs”). Īstā vārdā Ngujens Tat Thanhs, jo tas vārds ir izdomāts.
XX gs. 90.gados tika atļauts sīkais privātīpašums un uzņēmējdarbība (Doi Moi ekonomiskā reforma).
Pirms 50 gadiem kāds mūks Saigonā sadedzinājās, protestējot pret Dienvidvjetnamas varas attieksmi pret budistu klosteriem.
Vjetnamiešu valoda. Valoda ieņem starpstāvokli starp sinotibetiešu un monkmeru valodām.
Rakstība no XIII gs. ar hieroglifiem, kas pārņemti no ķīniešiem. No XIX gs. beigām rakstība nomainīta uz latīņu.
Reliģija. Izplatīts mahajanas budisms ar konfuciānisma, daoisma un senču kulta piejaukumu. Liela ietekme arī katolicismam un vietējām sektām., galvenokārt kaodaistu sektai - vietējo ticējumu sajaukums ar kristietības elementiem.
Tatmona kalns. Saskaņā ar seniem nostāstiem, tas ir svēts kalns - atliekas no dieva Then Ču Čei sagrautā debesu pīlāra, ko pats arī bija cēlis. Tiek uzskatīts, ka no šī kalna virsotnes ir vistuvāk debesu jumam.
Tradīcijas.
Jaunais gads jeb Paša pirmā rīta svētki. Vjetnamieši tic, ka gada pirmajā dienā ap māju jābūt sarkanai un dzeltenai krāsai, kas pievilina veiksmi. No svētku svinēšanas atkarīgs, kāds būs cilvēka nākamais gads. Mājas uzkopšana tiek uzskatīta par veiksmes aizslaucīšanu.
Saites.
Vjetnama.
