Irenejs, Lionas (177.-202.g.)
Irenaeus.
Lionas bīskaps Dienvidfrancijā no 177.-202.gadam, viens no pirmajiem baznīcas tēviem, teologs un herēziologs.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 130.gadu.
Uzaudzis Mazāzijā. Polikarps un Jānis ir bijuši viņa skolotāji. 180.gadā viņš kļuva par Lugdunumas (Lionas) bīskapu Gallijā.
Apkarojis gnosticismu.
Uzskatīja Romu par "māti un sakni visai kristīgajai ticībai."
Miris 202.gadā.
Irenejs (arī Tatiāns) pirmie piemin četrus Jaunās derības evaņģēlijus tikai ap 180.gadu.
Irenejs sniedzis arī agrīno pāvestu sarkastu. Tomēr trūcīgie arheologiskie atradumi un ierādījumi zinātnē nostiprinajuši uzskatu, ka saraksts ir vēsturiski ticams tikai ar II gs. vidu.
Darbi. Viņa pārstāstā mums zināma arī viena no versijām par Septuagintas tulkojuma tapšanu.
„Pret ķecerībām.” Viņa slavenākais darbs vairākās grāmatās (vismaz 3). Iesākumā sarakstīts grieķu valodā. Līdz mūsu dienām nonācis tulkojumā latīņu valodā no II gs. un tikai fragmentāri. Datē ar II gs. pēdējo ceturksni - ap 180.gadu.
Saites.
Bīskapi.
