Venēciešu-turku, turku-venēciešu kari
XVI gs. Vidusjūrā risinājās nikna cīņa starp Eiropas valstīm un Osmaņu impēriju. Vidusjūras piekrastes valstis ļoti cieta gan tieši no turku kara flotes, gan arī no Ziemeļāfrikas pirātu sirojumiem, kas bija osmaņu vasaļi. Galveno cīņas smagumu ar turkiem tolaik iznesa Venēcijas republika.
1537.gadā ar franču un Hairadīna korsāru atbalstu osmaņi sāka karu pret Venēciju un aplenca Korfu salu Grieķijā.
Venēciešu-turku karš (1538.-1540.g.). 1538.gadā otomaņu sultāns Suleimans I Likumdevējs iecēla Hairadīnu Sarkanbārdi par turku flotes galveno admirāli.
1538.gadā pie Prevezas līča notika izšķirošā cīņa starp "Svētās līgas" (Spānija, Pāvesta apgabals, Venēcijas un Dženovas republikas, Maltas Bruņinieku ordenis) floti dženoviešu admirāļa Andrea Dorija vadībā un Sarkanbārdas komandēto turku eskadru un eiropiešu flote tika pilnīgi sagrauta. Draguta vienība no 20 galērām un 10 galiotiem bija novietota otrās līnijas centrā. Kopā ar diviem saviem galiotiem viņš sagrāba pāvesta galēras, kuras komandēja bruņinieks Džambatista Dovīzi. Todien tikai nolaidusies nakts paglāba kristiešus no pilnīgas iznīcināšanas.
Venēciešu-turku karš (1570.-1573.g.). Osmaņu armija ļāvās sefardu žīda dona Josifa Nazi aicinājumam, kurš Kipru gribēja padarīt par žīdiem drošu vietu, un atkaroja salu venēciešiem. Turki pilnībā atkaroja salu Venēcijas Republikai turku-venēciešu kara (1570.-1573.g.) rezultātā. 1570.gadā Suleimana I dēla sultāna Selima II flote uzbruka Kiprai, kas līdz tam piederēja Venēcijas republikai, ieņēma to un anektēja. Famagustas pilsēta izturēja aplenkumu gandrīz veselu gadu, taču galu galā bija spiesta padoties. Pretēji visiem solījumiem un tālaika kara paražām, osmaņu vezīrs lika uz vietas nogalināt visus venēciešu virsniekus. Cietokšņa komandierim Markantonio Bragadīnam nogrieza degunu un ausis un pēc tam dzīvam nodīrāja ādu, piebāza to ar salmiem un šo baiso izbāzeni uzvilka turku flagmaņkuģa mastā. Famagustas Svētā Nikolaja katedrāle – gotiskās arhitektūras pērle – tika pārvērsta par mošeju.
1570.gadā sākās kārtējais karš ar turkiem, kas kārtējo reizi izspieda venēciešus no to teritorijām. Venēcijas palīgā nāca tā saucamā Svētā Līga - Spānija, Romas pāvests, daudzas Itālijas pilsētas, Svētā Romas impērija, Maltas ordenis, kas visi nosūtīja venēciešiem palīgā kara kuģus. Par atbildi turki koncentrēja savus kuģus Jonijas jūrā. 1571.gada oktobrī pie Lepantas notika jūras kauja starp eiropiešu alianses - Svētās Līgas un Osmaņu impērijas flotēm. Turki kaujā tika pilnīgi sakauti.
Galu galā 1573.gadā Venēcija noslēdza mieru ar turkiem, atdodot sultānam Kipru un izmaksājot lielu naudas kompensāciju.
1578.gadā Venēcija oficiāli nodeva Kipras pārvaldes tiesības Osmaņu impērijai, kas valdīja salā gandrīz 3 gadsimtus.
Saites.
Venēcijas republika (V gs.-1797.g.).
Osmaņu impērija (1299.-1922.g.).
