Upes ļaudis, bušmeņu
- Detaļas
- 2300 skatījumi
Nguni tautu valodā šos noslēpumainos „upes ļaudis” sauc par abantubomlambo. Par tiem parasti runā pusbalsī, kā par brīnumainām un bīstamām vienlaikus. Šīs radības var pieņemt ne tikai cilvēka, bet arī čūsku veidolus (interesanta līdzība ar indiešu nagiem!). Ihanti vai iksanti var pieņemt jebkuru veidolu – sākot ar čūsku, kazu līdz pat dzelzs ķēdei un spalviņai. Varbūt tieši tādēļ Āfrikas pirmiedzīvotāji tos asociē ar milzīgajām ūdens čūskām ihanti. Runā, ka šīs ihanti dzīvo kopā ar „upes ļaudīm” ūdens dziļumā – Citpasaulē. Daudzi pētnieki uzskata, ka tieši šīs čūskas attēlotas bušmeņu klinšu glezniecībā Drakonu kalnu rajonā.
1931.gadā antropologs Dž.H.Soga pirmais pievērsa uzmanību, ka ihanti (antropologs tos sauca par „ūdens gariem”) stāsti dikti jau nu līdzinās halucināciju aprakstiem. Mūsdienu zināšanas par šiem procesiem apstiprina Soga viedokli.
Un tā – nguni cilšu pareģi ceļo sapņos un transā uz zemūdens valstību, kur tie satiek milzonīgu čūsku ihanti, kas atrodas mazāku čūsku ielenkumā (pēc nguni priekšstatiem – senču gari).
Nguni šamaņi apgalvo, ka spēj vadīt čūskas, un arī paši pārvērsties par tām.
Vārdu sakot, visa šī dvēseļu un milzu čūsku jautrā kompānija varēja klaiņot arī pa sauszemi un nolaupīt dvēseles, lai gan īstenībā bija tikai halucinācija.
Izplatīts sanu bušmeņu gleznojumu motīvs ir arī čūskas, ko daļa pētnieku uzskata par mītisko/halucinogēno ūdens čūsku ihanti attēlojumiem. XIX gs. zīmētājs Džordžs Viljams Stovs rādīja savus Drakonu kalnos nozīmētos motīvus iezemiešiem. Tur bija arī lielas un ragainas čūskas attēls. Kāda padzīvojusi sanu sieviņa vārdā Kouke pastāstīja, ka senākos laikos tā zīmējuši milzīgās čūskas, kas dzīvojušas upēs.
Saites.
Bušmeņu mitoloģija.