Ugunszeme
- Detaļas
- Publicēts 21 Jūlijs 2015
- 5174 skatījumi
Tierra del fuego - spāņu val.
Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, kas ietver Ugunszemes (48 000 km2), Santainesas (5500 km2), Ostes, Navarinas, Dosonas u.c. salas.
No kontinenta tās šķir Magelāna jūras šaurums.
Politiski sadalīta starp Čīli (rieteņu daļa - 50 500 km2) un Argentīnu (austreņu daļa - 20 400 km2). Lennoksas, Nuevas un Piktonas salas ir strīdus teritorija starp abām valstīm.
Platība - ap 72 000 km2.
Iedzīvotāji - 40 000 (1967.g.), nedaudz ugunszemiešu - 3 indiāņu ciltis (alakalufi, jagani, oni).
Ģērbonis ar pingvīniem.
Vēsture. Izrakumi liecina, ka Ugunszemes pirmiedzīvotāji nav bijuši mongoloīdas izcelsmes, bet gan negroīdas - līdzīgi Austrālijas aborigēniem. Te uzietas 8000 gadu atpakaļ izzvejotas gliemežnīcas. Tās uzietas ap apaļu padziļinājumu zemē, kas, domājams, ir senas būdas atliekas. Tādas apaļas būdas cēla ugunszemieši tikai vēl pirms 60 gadiem.
No eiropiešiem pirmais Ugunszemi atklāja F.Magelāns 1520.gadā.
Būdami atgriezti no lielās zemes, Ugunszemes aborigēni savu kultūru saglabāja visai ilgi.
XX gs. 30.gados šeit notika vairākas etnogrāfiskās ekspedīcijas. Tās fiksēja aborigēnu ticību garu pasaulei.
Ilgus gadus guanako bija galvenais pārtikas avots iezemiešiem, taču līdz ar eiropiešu ierašanos viss mainījās. Baltie sāka audzēt aitas, kuras medīt mēģināja iezemieši. Tad aitkopji sāka vietējos izšaut, kā rezultātā strauji samazinājās Ugunszemes apdzīvorība. Kristiešu misionāri darīja ko varēja, lai pielāgotu iezemiešus izmaiņām. Tos ņēma uz misijām un mēģināja apmācīt. Tomēr nu nāca cita nelaime - tie sāka mirt no eiropiešu slimībām.
Šodien to ir palicis pavisam maz.
ZA daļā pauguraina zemiene, krasti izlīdzināti. DR - Andu grēdas (Jogans 2469 m), krastos fjordi.
Naftas un dabasgāzes atradnes.
Mērens okeāna klimats. Vidējā temperatūra janvārī 10-11oC, jūlijā 0-2oC.
Nokrišņi 2000 mm gadā DR, 500 mm ZA.
Ezeri (Fanjāno ezers), purvi. Pļavu stepe; kalnos jaukti meži (notofāgi, zvīņciedri), ledāji; sniega līnija 600-800 m vjl.
Aitkopība, zvejniecība, naftas ieguve un pārstrāde.
Lielākās apdzīvotās vietas Argentīnā - Ušvaja, Riogrande; Čīlē - Porvenira, Puertoviljamsa.
Aplūkojamie objekti.
Ušvaja. Ushuaia. Ugunszemes administratīvais centrs. Planētas vistālākā dienvidu pilsēta.
Tierra del Fuego nacionālais parks. Argentīnas daļā. Andu kalnu masīvs un Patagonojas subarktiskie meži te slēpj krāsainus ezerus un ūdenskritumus.
Ledāju aleja.
Bīgla kanāls. Beagle Channel. Gleznainais šaurums nodēvēts Dārvina kuģa "Beagle" vārdā, kas pirmais veica ceļu pa sarežģīto šaurumu apkārt Dienvidamerikai.
