Magelāns, Fernando
Portugāliski - Fernão de Magalhães.
Fernando Magalješs jeb Magaljanšs, citā vārdā Fernando Magelāns (vārda latinizētā forma).
Dzīvesgājums. Slavens portugāļu jūrasbraucējs, kas no 1519.–1522.gadam veica pirmo braucienu apkārt pasaulei. Vēlējās sasniegt Āziju, braucot uz rieteņiem.
Hābsburgu dinastijas karalis Kārlis V piešķīra Magelānam "pirmgājēja" (adelantado) titulu - vietvaldis visām salām un zemēm, ko savā ceļā atklās. Tituls bija mantojams.
Devās ceļā no Seviļjas 1519.gada 10.augustā ar 5 kuģiem: Trinidad, San Antonio, Concepcion, Santiago un Victoria, un 235 vīriem uz klāja. Ceļojumu pilnībā veica tikai viens no tiem - "Viktorija."
Magelāns un Patagonijas milži. Magelāns mums vēsta par 1520.gadā Patagonijā sastaptiem milžiem: „Pēkšņi mēs krastā ieraudzījām milzi, gandrīz kailu. Pat cienījamākie no mums sniedzās viņam līdz jostai, turklāt viņam bija laba ķermeņa uzbūve, ļoti liela ar sarkanu krāsu nokrāsota seja.” Vairāk par šo jautājumu šeit.
Atklāja un izbrauca bīstamo šaurumu starp Patagoniju un Ugunszemi, ko nosauca viņa vārdā – par Magelāna jūras šaurumu.
Iebrauca Klusajā okeānā un tika līdz Filipīnu salām.
Magelāna nāve. 1521.gadā Magelāna ekspedīcija ieradās Sebu salā, kur eksistēja vietējā monarhija ar malajiešu un tamilu pēctečiem vadībā - ķēniņš bija radža Humabons. Ķēniņš kopā ar sievu pieņēma kristietību. Par godu tam Magelāns 14.aprīlī uzslēja Sebu pilsētā krustu - tā kopija mūsdienās ir galvenais tūristu apskates objekts pilsētā.
Magelāns nolēma palīdzēt jaunizceptajam kristiešu karalim Humabonam konfliktā ar kaimiņu Maktanas salas iedzīvotājiem. 27.aprīlī gāja bojā sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem Maktanas salā. Viņš iejaucās divu cilšu strīdā un vienas virsaitis Lapu Lapu Magelānu nogalināja ar garu zobenu (kampilan).
Par Magelāna nāvi mēs šodien zinām no itāļu jūrnieka Antonio Pigafeta (Antonio Pigafetta) dienasgrāmatas. 1521.gada 14.aprīlī Sebu salas radža Humabons ar savu svītu, Kamiginas salas radža, mauru tirgonis un ap 500 iezemiešiem un tik pat sievietēm tika nokristīti. Tas bija iespējams, jo magelāns apsolīja izdziedināt radžas smagi slimo brāli. Tādejādi pateicībā par izdziedināšanu radža Humabons nosolījās kristīties un iznīcināt vietējos elku tēlus.
Tikām kaimiņu Maktanas salā nevēlējās atzīt Sebu salas radžas virsvaldību. Magelāns apņēmās sodīt jaunā vasaļa ienaidniekus un pie viena ieviest arī bijāšanu no eiropiešiem: "Fernando Magelāns gribēja panākt to, ka arī citi valdnieki, šī valdnieka kaimiņi, pakļautos tam, kas kļuvis par kristieti, tomēr tie atteicās pakļauties. Tamdēļ Fernando Magelāns reiz naktī ar laivām devās un aizdedzināja ciemu, kas atsacījās pakļauties. Pēc 10-12 dienām viņš pavēlēja Matanas apmetnei, kas atradās pusi ligas attālumā no nodedzinātā un arī atradās tai pat salā, atsūtīt viņam trīs kazas, trīs cūkas, trīs siekus rīsu un trīs siekus prosas. Par atbildi tie paziņoja, ka prasītā vietā viņi no visa dos pa divi, ja viņš ir ar to mierā, taču ja ne, tad vairāk tie neko nedos. Tā kā tie atteica Magelānam dot prasīto pietiekamā daudzumā, viņš pavēlēja sagatavot trijas laivas ar 50-60 vīru ekipāžu un devās pret ciemu cīņā 28.aprīļa rītā. Tos sagaidīja daudz ļaužu, ap trim līdz četriem tūkstošiem cilvēku, kas cīnījās tik spīvi, ka Fernando Magelāns un vēl seši vīri, kas bija kopā ar to, 1521.gadā tika nogalēti."
Maktanas salā virsaitim uzstādīts piemineklis.
Pēc Magelāna nāves ekspedīcijas vadību uzņēmās viņa pirmais palīgs (laikam J.S.Elkano?).
No pieciem kuģiem ar 265 (293?) komandas locekļiem mājās 1522.gada 6.septembrī atgriezās tikai viens kuģis Victoria ar 18 slimiem un novārgušiem jūras arājiem, ko komandēja Žuans Sebastjāns Elkano (Juan Sebastian Elkano).
Tas bija pirmais ceļojums apkārt zemeslodei un tas pierādīja, ka zemei ir lodes veids.
Magelāns un milži. Ir interesantas ziņas hronikās, ka Magelāna kuģinieki Patagonijā sastapuši milžus.
Nospiedums civilizācijā.
Magelāna mākoņi. Divas galaktikas, pēc kurām savā ceļojumā vadījies Magelāns.
S.Cveiga biogrāfisks romāns "Magelāns" (1938.g., latviski 1972.g.).
Saites.
Patagonijas milži.
