Urartu ķēniņi (~860.-590.g.pmē.)
Urartu ķēniņi (~860.-590.g.pmē.). Vanas (Biaynili) ķēniņvalsts (~860.-590.g.pmē.) ar galvaspilsētu Tušpā (mūsdienu Vana). Ķēniņu tituls - erili („karalis”).
Arams (~860.-846.g.pmē.). Aramu.
Sardurs I (~846.-820.g.pmē.). Tēvs – Lutpiri. Salmanazāra III (858.-824.g.pmē.) laikabiedrs.
Išpuins (~820.-810.g.pmē.). Ishpuini. Sardura I dēls. Šamšiadada V (823.-811.g.pmē.) laikabiedrs.
Radniecība. Dēls - Menua.
Dzīvesgājums. Viņa valdīšanas laikā notika lieli būvdarbi Tušpas (Vanas) pilsētā.
Menua (810.-781.g.pmē.). Man. Išpuina dēls.
Menua (~810.-786./781.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs - Išpuins.
Dzīvesgājums. Urartu valsts ķēniņš no ap 810. līdz 786./781.g.pmē.
Menua valdīšanas laikā viņa karavīri veica karagājienus uz Aizkaukāzu, diauhu cilts apgabalā, kā arī uz Pieurmijas rajonu Ziemeļu Divupē.
Veda lielus celtniecības darbus. Uzbūvēja sev jaunu rezidenci Menuahinili. Viņa un viņa tēva valdīšanas laikā notika lieli būvdarbi Tušpas (Vanas) pilsētā. Rekonstruēja slaveno semiramīdas kanālu Vanas pilsētas virzienā.
No viņa laika saglabājušies vairāk kā 100 urartu ķīļraksta paraugu.
Argišti I (781.-760.g.pmē.).
Sardurs II (760.-730.g.pmē.). Argišta I dēls.
1916.gadā I.A.Orbeli Tušpas citadeles klints dienvidu skaldnē uzgāja nišu ar Sardura II lielu hronikas stēlu ķīļrakstā. Kur tā atrodas šodien, nezinām.
Rusa I (730.-714.g.pmē.). Sardura II dēls. Sargons II (722.-705.g.pmē.) turpināja Tiglatpalasāra III iekarošanas politiku, veica arī karagājienu uz Urartu valsti, 714.g.pmē. smagi sakāva urartu ķēniņu Rusu I. Asīriešu ķēniņš sagrāba Musasīras pilsētu ar urartu dārgumiem un atgriezās mājās ar bagātu laupījumu. Tāpat iekarojis veselu virkni Mazāzijas apvidu, tādejādi cenšoties nepieļaut Frīģijas un Urartu valsts militāro savienību.
Argishti II (714.-685.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs - Rusa I.
Dēls - Rusa II.
Rusa II (685.-645.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs - Argišta II.
Cēlis Umešini kanālu Ararata ielejā. Tas sākas no Ildarunas upes (šodien Razdanas upe) un turpinās līdz šosejai, kas savieno Erevānu ar Ečmiadzinu.
Aplūkojamie objekti.
Ķīļraksta stēla Zvartnocā. Liels bazalta obeliskas ar ķīļrakstu uziets arheoloģisko izrakumu laikā Zvartnoca svētnīcas kompleksā Armēnijā. Teksts uz stēlas stāsta par ķēniņa Rusa II laikā ierīkoto ūdensvadu no Radzanas upes (tas saglabājies līdz mūsdienām).
Sardurs III (645.-640.g.pmē.). Rusa II dēls.
Sardurs IV (640.-625.g.pmē.).
Erimena (625.-605.g.pmē.).
Rusa III (605.-590.g.pmē.).
Mēdiešu okupācija ap 590.g.pmē.
Urartu ķēniņi pēc G.Hanamirjana (G.Khanamirian).
Arame (859.-845.g.pmē.).
Lutipri (845.-835g.pmē.).
Sarduri I (835.-825.g.pmē.).
Ishpuini (825.-810.g.pmē.).
Menua I (810.-788.g.pmē.). Menua kanāls.
Inushpua (788.-786.g.pmē.).
Argišti I (786.-764.g.pmē.).
Sarduri II (764.-735.g.pmē.).
Rusa I (735.-713.g.pmē.).
Argishti II (713.-685.g.pmē.).
Rusa II (685.-645.g.pmē.).
Sarduri III (645.-635.g.pmē.).
Asīrijas pakļautībā (643.-639.g.pmē.).
Sarduri IV (635.-625.g.pmē.).
Rusa III (625.-600.g.pmē.).
Risa IV un Menua II (600.-590.g.pmē.).
Mēdijas okupācija.
Tzopk (Sophena).
Mazā Armēnija (~322.-189.g.pmē.).
Arsham (~240.-220.g.pmē.). Satraps.
Kserkss (Xerx) (~220.-190.g.pmē.).
Zareh (Zariatr) (~190.-160.g.pmē., ķēniņš no 189.g.pmē.).
Mehrujan (Mitrozaban) (~160.-130.g.pmē.).
Lielarmēnija (94.g.pmē.–37.g.mē.).
Artan (~90.-70.g.pmē.)
Sohem (~54.-23.g.pmē.)
Partiešu varā 37.-387.g.
Saites.
Urartu valsts.
