Ukraiņi
Viena no austrumslāvu tautām, Ukrainas pamatiedzīvotāji.
Skaits. Kopskaits PSRS 40 753 200, no tiem Ukrainā 35 283 900, t.i. - 74, 9%. (1979.g.)
Krievijā - 3 345 900. (1970.g.), Čeļabinskas apg.,
Kazahijā - 933 500. (1970.g.)
Moldāvijā - 506 600. (1970.g.)
Kanādā - ap 500 000. (1970.g.)
Polijā - ap 200 000. (1970.g.)
Baltkrievijā - 190 800. (1970.g.)
Kirgīzijā - 120 100. (1970.g.)
ASV - ap 100 000. (1970.g.)
Rumānijā - 70 000. (1970.g.)
Latvijā - 53 500. (1970.g.)
Čehoslovākijā - 50 000. (1970.g.)
Brazīlijā - 50 000. (1970.g.)
Igaunijā - 28 100. (1970.g.)
Lietuvā - 25 100. (1970.g.)
Izcelsme. Cēlušies no senkrievu tautības, kas konsolidējusies ar radnieciskām austrumslāvu ciltīm Kijevas Krievzemē IX-XII gs. sākumā.
Vēsture. IX un X gs. Kijeva atradās ļoti nozīmīgā tirdzniecības ceļu krustpunktā, tas lika pamatus Kijevas Krievzemes izveidošanai - tas bija pirmais nozīmīgais slāvu valstiskais veidojums Ukrainas teritorijā.
Ukraiņu tauta izveidojās XIV-XV gs., XVII gs. sākās ukraiņu nācijas veidošanās.
1654.gadā sacēlās ukraiņi.
Ukrainas pievienošana Krievijas impērijai. Viņas valdīšanas laikā 1793.gadā Krievijas impērijai pievienoja lieklāko daļu mūsdienu Ukrainas teritorijas.
Pirmais pasaules karš. Vācija visādi mēģināja vājināt Krieviju, ar ievērojamām naudas summām atbalstot gan ekstrēmos revolucionārus – kā Ļeņina boļševikus, gan pievērsās arī nacionālajām kustībām, sevišķi Somijā un Ukrainā.
Ukrainas neatkarība (1918.-?). 1918.gada 9.februārī Vācija, Austrija un Turcija noslēdza mieru ar Ukrainu, pie kam Ukraina tika atzīta kā neatkarīga valsts. Tās priekšgalā bija hetmanis Skoropadskis (Скоропадский).
1918.gada novembrī pēc vāciešu aiziešanas pacēla dumpi Petļura. Tai pat laikā lielinieki sāka uzbrukumu no austrumiem un ziemeļiem.
Parīzes miera konferencē. 1919.gada 16.martā informatīvā sēdē franču premjers Klemanss pieņēma Baltijas valstu, Ukrainas un Gruzijas delegātus.
Ukraiņi kā novērotāji piedalījās Bulduru konferencē, kas notika 1920.gada augustā. Tās mērķis bija tādas alianses izveidošana, kas ļautu izveidotu buferi starp Krieviju un Vāciju.
Bads 1932.–1933.g. Šai laikā PSRS uz rietumvalstīm eksportēja 1,7 miljonus tonnu graudu, bet tikām Ukrainā badā nomira ap 7 miljoniem cilvēku.
1954.gadā Ukrainai pievienoja Krimu.
2014.gadā "atvienoja."
Ukraiņu valoda. Tā pieder pie indoeiropiešu saimes slāvu grupas austrumslāvu apakšgrupas.
Ukraiņu etnogrāfiskās grupas. Poliščuki (Z); verhovinieši - gucuļi, lemki, boiki; bukovinieši (DR).
Reliģija. Pareizticīgie, daļa rietumukraiņu - uniāti.
Saites.
Ukraina.
Austrumslāvi.
