Ubaijas kultūra
Pirmsšumeru laika kultūra Divupē.
Divupē lauksaimniecības kopienas radās ziemeļdaļas pakalnos ap 7000.g.pmē., bet jau pēc 1000 gadiem tika celti ciemati, kas bija nocietināti ar saulē kaltētu ķieģeļu mūriem. Dažas no šīm apmetnēm ir apdzīvotas vēl šodien. Tādas ir Afaras un Irbilas apmetnes, kas uzskatāmas par pašām senākajām cilvēku pastāvīgi apdzīvotajām vietām pasaulē (ļoti diskutabli!).
Saimniecība. Dienviddivupē nebija ne akmeņu, ne metālu, augsni veidoja Tigras un Eifratas sanesas. Iedzīvotāji nodarbojās ar kapļa zemkopību, audzēja kazas, aitas un govis. Cēla mājas no meldriem un māliem.
Tāpat pirms šumeru kultūras Divupes dienvidos jau bija Ubaijas kultūra, kas pastāvēja no 5300.–4000.g.pmē. Kultūra raksturojas ar plašām apūdeņošanas sistēmām, lauksaimniecību, centralizētiem tempļiem.
Šo pilsētu iedzīvotāju skaits pamazām auga, tie sāka pārveidot apkārtējo vidi – izcirta un izdedzināja mežus, tāpēc Austrumu Anatolijā un Kurdistānā izveidojās tik tuksnesīgi pauguraina ainava, kādu varam redzēt šodien. Ziemas lieti aizskaloja erodēto augsni uz Divupes līdzenumu un tā izveidojās aluviālā (sanešu) augsne.
Ubaijas kultūras objekti:
Afāras tells. Irāka.
Zeidana tells. Sīrija.
Saites.
Divupe, Mezopotāmija.
