Četrkāji
Tetrapoda.
Mugurkaulnieku virsklase, kurā ietilpst abinieku, rāpuļu, putnu un zīdītāju klases.
Četrkāju evolūcija sākās paleozoja devona periodā. No bārkšspurēm, kuras dzīvoja izsīkstošās saldūdens tilpnēs, atzarojās abinieku priekšteči stegocefāļi. Tie izmira mezozoja juras perioda sākumā; recento abinieku tiešo pēcteču fosilās atliekas atrastas, tikai sākot ar krīta periodu.
Pirmo tipisko sauszemes četrkāju (rāpuļu, putnu, zīdītāju) priekšteči kotilozauri atzarojās no stegocefāļiem, sākot ar karbona periodu.
Rāpuļu un putnu kopīgie hipotētiskie priekšteči ir eozuhijas, kas triasa periodā sadalījās 2 zaros. Pirmais zars - pirmatnējie rāpuļi. sakarā ar strauju adaptīvo radiāciju tie kļuva par valdošo dzīvnieku grupu mezozoja ērā - rāpuļu fauna bija ārkārtīgi daudzveidīga, tie dzīvoja dažādos biotopos. Otrais zars - hipotētiskie putnu priekšteči. Īstie putnu priekšteči nav zināmi: zobputnu fosilās atliekas atrastas krīta periodā; recento putnu priekšteču atliekas tikai sākot ar kainozoja ēru. Pirmputni, piemēram, arheopterikss, kas atrasti juras periodā, nav putnu priekšteči, jo tie veidoja sānzaru, kas vēlāk neattīstījās.
Izmirušie pirmatnējo zīdītāju priekšteči - zvērrāpuļi, zvērzobji atzarojās no kotilozauru stumbra neatkarīgi no rāpuļiem un putniem jau karbona perioda beigās. Juras periodā no daudzpaugurzobjiem attīstījās hipotētiskie dējējzīdītāju priekšteči, kas krīta periodā no trīspaugurzobjiem - dzemdētājzīdītāju priekšteči.
Tikai terciārā periodā zīdītāji savu progresīvo pazīmju dēļ (matu sega, siltasinība, zobu diferenciācija, progresīva galvas smadzeņu attīstība, spēja dzemdēt dzīvus mazuļus) kļuva par valdošo klasi kainozoja ērā. Evolūcijas gaitā daļai četrkāju, piemērojoties specifiskiem dzīves apstākļiem, sekundāri pārejot uz dzīvi augsnē, ūdenī vai gaisā, to piecpirkstu ekstremitātes dažādi pārveidojā, kā arī daļēji vai pilnīgi reducējās - sliekabinieki, čūskveidīgie, roņveidīgie, vaļveidīgie.
Saites.
Mugurkaulnieki.
