Cilts
Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējā kopienas iekārtā.
Ciltij bija savs nosaukums, teritorija, kopīga valoda vai dialekts un paražas. Cilts apvienoja vairākas ģintis. Cilti pārvaldīja padome, kurā ietilpa ģinšu vecākie. gados vecākais no tiem bija cilts vadonis.
Pirmatnējās sabiedrības sairuma posmā par cilts vadoni izvirzījās bagātākās ģints vecākais. Ciltīs to agrīnajā attīstības stadijā dzīvoja Austrālijas aborigēni, vēlāk Ziemeļamerikas indiāņi.
Ciltis Latvijā. Mūsu ēras sākumā Latvijas teritorijā dzīvoja kuršu, zemgaļu, sēļu, latgaļu un lībiešu ciltis. Šo cilšu paražu tiesībās vērojamas kopīgas iezīmes ar slāvu paražu tiesībām. Šķiru sabiedrības veidošanās posmā V-IX gs. radās cilšu apvienības, kas izveidojās par teritoriālu vienību - zemi.
IX gs. 2.pusē Rimberta sarakstītajā Sv.Anskara dzīves aprakstā minēts, ka Kursā ir 5 zemes - "valstis." Domājams, ka tās bija 5 kuršu apdzīvotās teritorijas, kas bija organizētas pēc militārās demokrātijas principa, ar savu vēlētu karavadoni. Dzīvie tirdzniecības sakari sekmēja šo zemi kultūras un valodas tuvināšanos, kas bija priekšnoteikums jaunai etniskai kopībai - tautai.
Saites.
Pirmatnējā kopienas iekārta.
Tauta.
Nacionālisms un nacionālisti.
