Tahmasps I (1524.-1576.g.)
Radniecība. Tēvs - Šahs Ismaīls I (iepriekšējais šahs).
Brālis - Alkars Mirza.
Dēli - Ismaīls II (nākamais šhs), Heidars.
Biogrāfija.
Kāpšana tronī. Kāpa tronī 10 gdu vecumā pēc tēva nāves, un valdīja veselus 52 gadus. Viņa valdīšanas sākumā vara tika apdraudēta no turku-osmaņu un viņu sabiedroto puses, kā arī uzbeku agresijas ZA pēc tam, kad Ubeid Allahs Šeibani veica pirmo no saviem 5 uzbrukumiem Horasānai.
1528.gadā sefevīdu armija sakāva uzbekus kaujā pie Džamas pilsētas, izmantojot Portugālē ražotu artilēriju.
1532.gadā uzbeki bija attapušies no sakāves pie Džamas, un no jauna mēģināja sefevīdiem atkarot Horasānu, taču nesekmīgi.
1533.gadā 19 gadu vecumā Tahmasps ņēma reālo varu savās rokās un pavēlēja sodīt ar nāvi Huseinšahu Šamlu - visietekmīgāko no tam pakļautajiem emīriem.
1534.gadā Tahmasps mēģināja izspiest uzbekus no Horasānas. Tikmēr Suleimans I uzbruka Persijai no rieteņiem un ieņēma Tebrizu un Bagdādi. 1535.gadā pēc neveiksmīga mēģinājuma saķerties cīņā ar Tahmaspu I, Suleimans I atgriezās Konstantinopolē. Bagdāde un lielākā Irākas daļa palika osmaņu valdīšanā.
1548.gadā Persijā atkal iebruka osmaņu sultāns Suleimans I ar mērķi sagraut Persiju. Ar iekarotāju sadarbojās dumpīgais brālis Alkars Mirza. Bet Tahmasps izvairījās no tiešas militāras sadursmes un Suleimans I aizgāja.
1537.gadā Tahmasps I attīstīja savus militāros panākumus pret uzbekiem un iegāja Afganistānā. Tai pat gadā viņš Lielajiem Mogoliem atņēma Kandagāru.
1540.gadā šahs bija jau apkarojis uzbekus un pasāka 20 gadu ilgu džihādu pret Gruzijas kristiešiem. Daudzi tika nogalināti, paverdzināti, ievērojama gruzīnu daļa pieņēma islāmu, tā nokļūdami augstos valsts amatos.
1541.gadā osmaņi sagrāba Tebrizu Persijā.
1545.gadā sniedza atbalstu gāztajam Lielo Mogolu valdniekam Humajunam, kad tas pretendēja uz varu un sāka karadarbību Afganistānā pret tikko kā tronī nākušo Mogolu valdnieku Islamšahu.
1548.gadā osmanis Suleimans I atkal iebruka Persijā, darbojoties kopā ar Tahmaspa dumpīgo brāli Alkaru Mirzu. Viņa mērķis bija sagraut Sefevīdu šīītu valsti. Tomēr Suleimanam I nācās atkāpties, jo Tahmasps atkal izvairījās no tiešas sadursmes, tā vietā izvēlēdamies nostiprināt savu armiju.
1554.gadā Suleimans I no jauna sāka karu ar Sefevīdu Persiju, taču panākumus tā arī neguva. Kā rezultātā 1555.gada 29.maijā pēc gandrīz 40 gadu ilga kara osmaņu Turcija un sefevīdu Persija noslēdza miera līgumu Amasjā. Tas nostiprināja osmaņu varu pār Bagdādi ar noteikumu, ka Irākas zemēs netiks bojātas šiītu svētvietas.
Reliģija. Savas valdīšanas laikā nostiprināja šiītu varu Persijā.
Iekšpolitika. Persijas galvspilsēta kļuva par literatūras un mākslas centru.
Saites.
Persijas ķēniņi.
