Tijas stēlu lauks
Tiye stelae.
Akmens stēlu sakopojums pie Tijas pilsētiņas Etiopijā.
Atrašanās vieta. Etiopija, Sodo province, netālu no Tijas, 85 km uz dienvidiem no Adisabebas.
Atklāšana un izpēte. Interesanti, ka vietējiem par šo nav saglabajušies nekādi nostāsti.
Pirmie šos akmeņu sbija redzējuši Nevilla un Pjērs Azaīsi. Pēc tam ziņas eiropieši par šo vietu saņēma no vācu ekspedīcijas 1935.gada aprīlī.
Šeit izrakumus veikuši franču arheologi Rodžera Jousauma (Roger Jousaumme) vadībā 1980.gadā. Uzieti cilvēku skeleti un akmens darbarīki.
Viena no 7 Etiopijas vietām, kas iekļauta UNESCO sarakstā.
Viena no īpatnējām stēlām atrodas Universitātes muzeja pirmajā stāvā Adisabebā, fotografēt tur noliegts.
Apraksts. Šis stāvakmeņu sakopojums tiek dēvēts par Tijas stēlām, pēc tuvējās apdzīvotās vietas nosaukuma. Objekts tiek dēvēts par "noslēpumainu," jo par to ir pavisam maz zināms.
Kopumā šeit ir 36 monumenti, no tiem 32 ir akmens stēlas ar savādiem grebumiem, kas izvietojas 200 kvm teritorijā. Augstākais no monumentiem ir 3,70 m. Ir ziņas, ka še sākotnēji atradušās 46 stēlas.
Stēlas visdrīzāk ir kalpojušas par kapu pieminekļiem. Šeit apglabātie cilvēki krituši kaujā. Vieta ir datēta ar oglekļa metodi un tā uzrāda laiku 12.- 14.gs.
Uz stēlām attēloti plati un taisni zobeni. Strūklakas veidīgo zīmi pētnieki asociē ar "neīstā banāna" koku, kas ir svarīgs kultūraugs šais apvidos.
Vēsture un templiešu hipotēze. Jāsaka, ka sajēga, kas guļ apbedīts šeit, šajā īpatnējā kapsētā, nevienam tā īsti nav. Izrakumi te veikti tikai reizi, un to veikuši franču arheologi. Tas vien jau ir aizdomīgi un rosina uz to, ka franči meklējuši savējos, proti, templiešus. Par izrakumu rezultātiem www.aliens.lv nav nekādu ziņu, iespējams, kaut kadi materiāli būtu atrodami Luvrā.
Ja šeit tiešām guļ apbedītie templieši, tad ļoti iespējams, ka tie tikuši visi nokauti pēc ķēniņa Lalibelas nāves ar slepenu etiopu un Romas pāvesta vienošanos. Tā bija kā viena no Tempļa bruņinieku ordeņa iznīcināšanas epizodēm, šoreiz tikai tālajā Etiopjā.
Domu, ka tur varētu būt apbedīti templieši, mēs oficiāli šeit izsakām pirmie. Tiešu pierādījumu tam nav, taču par to liecina:
1) aptuvenais apbedījumu laiks - XIV gs., t.i. tas pats laiks vai mazliet vēlāk, kad baltie vīri ar rudajām bārdām apsargāja Derības šķirstu Aksūmā ar ķēniņa Lalibelas vēlību.
2) uz stēlām attēlotie taisnie zobeni, kādus nelietoja vietējie,
3) netālu atrodošais ezers, kura salā kādu laiku tigraju sargi glabāja Derības šķirstu,
4) fakts, ka izrakumus veikusi tieši franči, kas ir vienas tautības ar pirmajiem Tempļa bruņiniekiem. Parasti franči neizceļas ar sparīgu arheoloģiju tajās valstīs, kas nav bijušas viņu kolonijas.
Saites.
Abesīnija.
Tempļa ordenis.
