Tibetas ķēniņi
Tā ir grāmata ar nosaukumu Gjeļrap, kurā tiek minēti 27 valdnieku vārdi. Septiņi no viņiem nolaidušies uz Zemes pa noslēpumainām Debesu kāpnēm.
1.-32.ķēniņš esot pieskaitāmi Tibetas senvēsturei. Šo ķēniņu laikā Tibeta bijusi sadrumstalota.
1. Njatri (Njakhri?) Tsenpo (I gs.?). Pirmais Tibetas ķēniņš saskaņā ar tibetiešu tradīciju. Hronoloģija nezināma, bet iespējams, ka ap I.gs.mē. Uz viņa mēles esot bijis uzzīmēts ugunskrusts, kas ļāvis viņam runāt svarīgas runas un iegūt troni. Par valdnieku atzinuši dažādu cilšu un apgabalu bon priesteri. Šim valdniekam tiek piedēvēta Sumpa (Ziemeļaustrumu Tibeta) valsts pakļaušana, kurā valdījuši bonieši. Šā valdnieka laikā parādījusies “dievu reliģija”, tas ir, tas, ko mēs saucam par bon. Šā valdnieka pēcnācēju laikā ir uzaicināti bon priesteri no Irānas un Aša valsts (tjurku-mongoļu valsts Huhunor ezera apvidū), kuri iedibinājuši “dievu kultu dzīvajiem un apspieduši dēmonus mirušajiem.”
33. Songcens Gampo (VII gs.). Sronczangambo. Šā gadsimta sākumā valdnieks Songcens Gampo no Centrālās Tibetas iekaroja Rietumtibetas valsti Šangšungu (Shang-Shung), un izveidoja pirmo apvienoto Tibetas impēriju. Tolaik valdniekiem bija ierasti ņemt par sievām kaimiņu valstu princeses, jo bija mazticams, ka kaimiņu valdnieki uzbruktu pilīm, kurās dzīvo viņu meitas. Valdnieks Songcens Gampo apprecējās ar princesēm no Ķīnas, Nepālas un Šangšungas. Princeses sev līdzi atnesa savu zemju reliģijas. Ķīniešu un nepāliešu princese atveda budistu tekstus, bet Šangšungas princese – bon, Šangšungas valsts reliģijas ticējumus.
33.karalis Gampo apvienoja vienā Tibetas valstī 12 karalistes, izveido Lasu par galvaspilsētu, uzceļot pirmo Potalas pili (nosaukums no svētā kalna Indijā), ieviesa tibetiešu rakstību (sūtot speciālistu uz Indiju apgūt un pielāgot sanskritu) un no augšas - budismu. Tas notiek ķīniešu un nepāliešu sievu ietekmē. Katra no viņām atved uz Lasu pūrā pa Budas statujai. Piespiedus tiek iznīdēta sentēvu pagāniskā Bon reliģija (piekritēji un klosteri ir vēl līdz mūsu dienām), priesteri spiesti pieņemt un sludināt ,,svešu’’ ticību un dievus vai doties ,,pie senčiem.’’ Taču viņi iemanās diezgan daudz no senā mantojuma pieķibināt Tibetas budismam klāt. Gampo kļuva arī par garīgo līderi. Tas ir budisma ,,alu laikmets,’’ kad Skolotāji un sekotāji tup klinšu dobumos. Klosteris Samje (Samye) no VII gs.
Uzcēla arī Jokanga klosteri - vecāko Lasā.
Kopumā viņš uzcēla 13 budistu svētnīcas. Viņa valdīšanas laikā boniešu stāvoklis ir bijis visai stingrs, represiju vēl nebija.
Trisongs Decens (742.–797.g.). Tisrondecana. Viņš bija saņēmis pareģojumu par budisma mācību nākotni Tibetā, un sekojot šim paredzējumam, uzaicināja slaveno indiešu budisma skolotāju Šantarakšitu. Drīz pēc tam, kad bija ieradies indiešu skolotājs, izplatījās bakas. Galma ministri, kas pretojās jebkurai citzemju ietekmei Tibetā, apvainoja epidēmijas izplatībā Šantarakšitu un padzina viņu no Tibetas. Pirms savas prom došanās Šantarakšita ieteica valdniekam ataicināt Guru Rinpoče, Padmasambhavu, lai viņš ierastos Tibetā un pakļautu nelabvēlīgos apstākļus un problēmas. Trisongs Dacens sekoja šim padomam: Padmasmbhava ieradās un atbrīvoja Tibetu no „piemaisījumiem.” Pēc tā valdnieks aicināja Šantarakšitu atgriezties. Tolaik valstī jau bija uzcelti vairāki budisma tempļi, tagad nedaudz uz dienvidiem no Lasas, Samjē viņi uzcēla Tibetā pirmo klosteri. Indiešu skolotājs novadīja pirmās Tibetā mūku iesvētības.
Šī ķēniņa valdīšanas laikā sākās pirmie spaidi pret bonas reliģiju.
Langdarma (~836.g.). No 836.gada cits ķēniņš izskauda budismu, atjaunoja sentēvu Bon ticējumus.
Kopš 899.gada Tibeta atkal sadrumstalota. IX gadsimta vidū valdnieks Langdarma sāka bēdīgi slaveno budisma vajāšanu.
Saites.
Tibeta.
