Aliens

Seno ķīniešu lidojumi

Ķīniešu mitoloģijā vēsta par debesu dēliem, kuri ar ugunīgiem metāla pūķiem nolaidušies uz Zemes. Senie imperatori apgalvojuši, ka viņi esot debesu dēlu atvases.
Ķīniešu rakstībā ir saglabājušās atskaņas no ārpuszemes kontaktiem. Ķīniešu rakstu zīmes ir atvasinātas tieši no Senās Ķīnas kādreizējiem attēlu simboliem. Šī iemesla dēļ šo rakstu zīmju izcelsme ir skaidri saprotama. Sākotnējās zīmes „debesis” pamatsimbols ir figūra ar četrstūrainu galvu un tievām rokām un kājām. Hieroglifa kādreizējā nozīme bija: „Tas, kas nonācis no debesīm.”

Huandi. Huandi bija viens no debesu dēliem. Viņš parādījās Huanhes upes baseinā XXVI gs.pmē. Viņš arī atstājis vislielākās pēdas ķīniešu mitoloģijā un literatūras tradīcijās.
Biogrāfija. Huandi ieradies no zvaigznes Sjaņjuaņas. Pirms Huandi dzimšanas „diža zibens liesmojums apņēma Czi zvaigzni Kausa zvaigznājā” (Lielajā lācī). Par to vēstī saglabājušies fragmenti no senās grāmatas „Piezīmes par valdnieku un ķēniņu paaudzēm.”
Huandi biogrāfijā ir daudz brīnumaina. Viņš bija apveltīts ar maģiskām spējām, ap viņu bija paklausīgi monstri (laikam jau roboti) un brīnumainas būtnes. Huandi veicis fantastiskus ceļojumus, piemēram, uz sauli, uz Kuņluņa virsotnēm. Taču Huandi atšķīrās no dieviem, praviešiem un pat kulta varoņiem ar to, ka viņš nepārkārtoja pasauli, un pats par sevi saprotams viņš arī nav tās radītājs, neuzveda cilvēkus uz pareizā ceļa, kā arī nepieprasīja no cilvēkiem, lai tie viņam pakļautos. Huandi un viņa palīgu darbībā vērojams apbrīnojams racionālisms.
Savas uzturēšanās laikā uz zemes, Huandi ar saviem palīgiem iemācīja cilvēkiem taisīt laivas un vēršu iejūgus, rakt akas un izgatavot mūzikas instrumentus, celt aizsargmūrus, ārstēt ar adatu duršanu (akupunktūru).
Līdztekus tam Huandi un viņa palīgi veica astronomiskus novērojumus, kā arī sastādīja Zemes kartes - tū. Grāmatas „Paaudžu saknes” pirmais komentētājs vārdu tū skaidro tā: „Zīmēti dažādu priekšmetu tēli.” Savukārt otrs komentētājs papildina: „Domāti zīmēti zemes un dažādu priekšmetu (uz tās) tēli, kuri svešiniekiem ļauj pēc tiem orientēties.”
Bez tam Huandi un viņa palīgi radījuši un izmantojuši sarežģītus un mums neizprotamus aparātus un ierīces. Starp šīm ierīcēm bija arī sakaru ierīces, sauktas par „brīnišķīgajiem trijkājiem.” No avotiem izriet, ka trijkājis „attēlojis pūķi, kas lido pa mākoņiem.” Neiedziļinoties sīkumos, var teikt, ka trijkājim piemitusi spēja uzkrāt informāciju, kā arī analizēt un sistematizēt to. Šāds pūķis pēc kāda laika ieradies pats un aizvācis Huandi un viņa ceļabiedrus. Kāda senā ķīniešu tekstā rakstīts sekojošais: „...No augšas pēc Huandi nolaidās pūķis, kura ūsas nokarājās lejup. Huandi uzkāpa uz pūķa, visi viņa palīgi un ģimene viņam sekoja. Pārējie pavalstnieki nevarēja uzkāpt, un visi viņi pieķērās ūsām. Ūsas notrūka, un viņi nokrita zemē.”
Ķīniešu avotos minēts, ka Huandi Huanhes upes ielejā valdījis 100 gadus, lai gan nodzīvojis daudz ilgāk - 210 vai 300 gadu. Daoistu avoti apgalvo, ka Huandi pēc simts valdīšanas gadiem devies atpakaļ uz savu zvaigzni.
„Pūķa un Tīģera kalnu aprakstā” teikts, ka Huandi dabūja savā varā Visuma pamatlikumu - Dao - un ceļojis „pa bezgalību” (laikam šeit domāts Kosmoss). „Dzīves aprakstā,” kas iekļauts daoisma kanonā ziņas ir konkrētākas: Huandi „pacēlies debesīs un kļuvis par Vienīgā Visdižākā pavēlnieku, atkal pārvērties zvaigznē Sjaņjuaņā.” Te gan jāpiebilst, ka „Vienīgais, Visdižākais” daoistiem ir tā paša Dao - pasaules kustības un attīstības avota - sinonīms. Saprotams, ka zvaigzne Sjaņjuaņa pastāvējusi arī pirms tam, kad Huandi pacēlies debesīs (viņš uz šo zvaigzni orientējis savu trijkāji). Šeit darīšana ir ar tēlainu norādījumu uz šī „ceļojuma pa bezgalību” galamērķi - Sjaņjuaņu. Tieši no šīs zvaigznes viņš ieradies uz Zemes. Interesanti, ka Sjaņjuaņ ir otrs Huandi vārds; šīs zvaigznes gars nonācis lejā un dzemdinājis Huandi.
Par Huandi lidojuma norisi ķīniešu avotos gan nav nekas atrodams (Igors Lisevičš).
Vēl Igors Lisēvičs stāsta par kāda Huandi laika biedra Fen-czi lidojumu, kas pēc viņa domām dod mums kādu priekšstatu par to, kā tad notikusi „pārvietošanās pa bezgalību.”
Grāmatā „Pierakstos par Huandi galvenajiem darbiem,” kas iekļauti daoistu svētajā kanonā rakstīts: „Fen- czi sevi sadedzināja milzu liesmā, kopā ar dūmiem pacēlās un nolaidās, pa vienu rītu aizlidoja līdz staignajām smiltīm,” kur atradās slavenais „Pērkona ezers,” kur acīmredzot atradusies atnācēju bāze. Tālāk viņš esot izmantojis kaut kādu feijui. Šī vārda etimoloģija nav skaidra. Sākotnēji šo vārdu Igors Lisēvičs tulkojis kā „lidojoša zivs.” Vēlāk izstudējis ļoti senu grāmatu „Kalnu un jūru grāmata,” filoloģijas doktors secinājis, ka šim vārdam ar lidojošo zivi nav nekā kopīga. Igors Lisevičs raksta: „Acīmredzot hieroglifs fei jātulko nevis ar „lidojošais,” bet ar „lidojamais.”” Pēc „Kalnu un jūru grāmatas,” feijui „aizsargā pret ieroci un ļauj nebīties no pērkona.”
Izmantodams feijui Huandi kolēģis „uz laiku nomira un atdzima pēc divsimt gadiem.” Notikumu secība varēja būt šāda: atlidojis pie „pērkona” ezera, viņš licis lietā kādu līdzekli, kas nepieciešams tālākam, ilgākam lidojumam un aizsargā pret kādu kaitīgu iedarbību un pēc tam ieslīdzis letarģiskā miegā. Vai šeit runa nav par anabiozi? Var pieņemt, ka 200 gadi bija lidojumam nepieciešamais laiks līdz Huandi dzimtajai zvaigznei, kas atrodas 78 gaismas gadu attālumā... Varat rēķināt. Tomēr, šķiet, ka debesu dēliem bija pazīstami vēl lielāki ātrumi.

„Čenhuans.” Tā ķīniešu avotos saukts pūķis, ar kuru Huandi lidojis augšā uz Sauli. Kāds vecs sacerējums vēsta, ka šis neparastais pārvietošanās līdzeklis „cēlies no valstības, kurā dzimst saules”. Čenhuans esot ļoti vecs- tam esot trīs tūkstoši gadu. Tas varējis lidot ar ļoti lielu ātrumu. Tā milzīgais ātrums varējis ietekmēt laika gaitu, novēršot cilvēka organisma novecošanu. Čenhuans „vienā dienā veic miriādes verstu; cilvēks, kas tajā iesēdies, sasniedz divtūkstoš gadu vecumu.” Vai no tā var secināt, ka „Čenhuans” bijis zvaigžņu kuģis, kurš spējis lidot ar lielu (gaismas ātrumam tuvu) ātrumu?
Ķīniešu avoti vēsta, ka Huandi beidzis savus debesu ceļojumus kaut kur Lauvas zvaigznājā.

Čem Džans. Daoisti Čemu Džanu raksturo kā pilnīgu cilvēku. Viņš esot apmeklējis citas planētas, kur smēlies gudrību un zināšanas.  

Saites.
Senatnes lidojumi.