Mimass
Saturna pavadonis.
Esot līdzīgs “Zvaigžņu karu” Nāves zvaigznei. Pēc zondes Cassini datiem šis pavadonis satur kopā G gredzena putekļus un ledus gabalus, atrodoties 15 000 km attālumā no tā.
Zinātniekus mulsināja tas, ka uz Mimasa, kas no šiem pieciem lielajiem mēnešiem atrodas vistuvāk Saturnam, nav novērojama jebkāda ģeoloģiska aktivitāte, neskatoties uz to, ka tas ir visvairāk pakļauts Saturna izraisīto paisuma spēku iedarbībai.
Pētnieki arī noskaidrojuši, ka Mimass radies pirms 100 miljoniem vai 1 miljarda gadiem; ja tas būtu vecāks, tad mijiedarbība starp Mimasa un Saturna gredzeniem būtu novedusi pie tā, ka mēnesim būtu augstāka orbīta, nekā ir pašreiz. Nelielais vecums nozīmē arī to, ka Mimass izveidojās pēc tam, kad radioaktīvais materiāls, kas bija radies pirms 4,5 miljardiem gadu, kad veidojas Saules sistēma, bija sabrucis. Tādā gadījumā šā Saturna mēneša iekšiene jau no paša sākuma bija pārāk auksta un cieta, lai to spētu sasildīt paisuma spēki. Kad ledus ir sasilis, tas daudz vairāk reaģē uz paisuma spēkiem, kas to deformē. Mimasam nebija pat minimāla iekšēja karstuma, lai sāktos paisuma spēku izraisīta ģeoloģiskā aktivitāte.
Saites.
Saturns.
