Fēba
Phoebe. Nosauks pēc viena no sengrieķu dieva Apolona vārdiem.
Viens no Saturna pavadoņiem - 10. pēc lieluma.
Uzbūve. Pavadoņa diametrs ir ap 160 km. Masa nav zināma. Anomāli, ka tas ir vienīgais no pavadoņiem, kura virsmu neklāj krāteru pēdas. Liekas, ka tam ir ideāli sfēriska forma, un tas ir pārlieku liels, lai planēta to būtu „sgrābusi.” Ļoti maza atstarošanas spēja – tikai 3 %.
Trajektorija. Kustas ap Saturnu pa retrogrādu orbītu pretim citiem planētas pavadoņiem. Apriņķošanas periods – 523 dienas 15 stundas un 35 minūtes.
Izpēte. Kad Saturna sistēmu 1981.gadā fotgrafēja zonde Vojager-1, Fēbas pretējā kustība bija par iemeslu tam, ka vienīgi tā bildes bija pārlieku niecīgā mērogā. Kosmiskās ķermeņu kustības likumības padara visai grūtu pietuvošanos tādam debesu ķermenim. Tātad šis bija vienīgais no saturna pavadoņiem, ko neizdevās labi nobildēt.
Pēc tam pavadoni nofotografēja zonde Cassini.
Hipotēzes.
Fēbas mākslīgā izcelsme. Hipotēzes autors Roberts Templs uzskata, ka šo pavadoni kustina pretēj pārējiem, lai tas izvairītos no sadursmēm ar tiem citiem pavadoņem. Viņš to uzskata par dogonu Nommo.
Saites.
Saturns.
