Spirituālisms, spirituāļi
- Detaļas
- 6438 skatījumi
Garu izsaukšana.
Vēsture. Senie grieķi parktizēja kontaktus ar gariem un sauca šo lietu par „teurģiju.”
Spirituālisma atdzimšana notika XIX gadsimta vidū, kad kāda metodistu draudzes locekļa mājā viņa meitas nodibināja kontaktu ar garu, kas te bija iemitinājies. Meitenes trokšņaino mājas garu uzaicināja uz kontaktu ar klaudzināšanas palīdzību.
Tā sākās īsts spirituālisma bums, Eiropā un Amerikā spirituālistu pulciņi uzradās gluži vai neticamā skaitā – klubi, biedrības un pulciņi. Rakstīja un izdeva spirituālismam veltītus žurnālus, grāmatas un pamācības.
Darbojās arī dažādas apšaubāmas reputācijas darboņi, piemēram, Helēna Blavatska. Tie nodarbojās ar cilvēku krāpšanu. Starp citu, to visai bieži pārmeta arī mūsu pašu Finkam.
1921.gadā tika nodibināta Starptautiskā spirituālistu federācija.
Pētniecība. 50 gadus nopietni pētījis spirituālismu ir Dublinas Karaliskās koledžas profesors sers Viljams Barets. Viņš atzina, ka cilvēks nemirst līdz ar fiziskā ķermeņa nāvi. Dvēsele no Viņpasaules noteiktos apstākļos spēj kontaktēties ar mūsu pasauli.
Liverpūles universitātes pasniedzējs sers Olivers Lodžs 56 savus mūža gadus veltījis šīs problemātikas izpētei. Viņš atzinis, ka cilvēka dvēsele ir nemirstīga, un, nonākusi debesīs, saglabā visas savas personiskās īpašības un spēj kontraktēties ar palicējiem uz zemes.
Pēterpils Zinātņu akadēmijas akadēmiķis A.Butļerovs, kurš sākumā ļoti skeptiski vērtēja spirituālismu un iesākumā skrupulozi mēģināja atmaskot krāpniekus. Beigās tomēr atzina, ka viss tur ir pa īstam.
Amerikāņu filozofa R.V.Emersona (1803.-1882.g.) pasaules uzskata pamatā - spirituālisms, tādejādi viņs kļuva par ievērojamāko transcendentālisma teorētiķi.
Kopumā spirituālisti pēta Garu pasauli jau 130 gadu. Viņi nākuši pie slēdziena, ka dvēsele pēc nāves nonāk tajā astrālajā līmenī, kas atbilst tās attīstībai uz Zemes.
Emīls Butrū (1845.-1921.g.). Francija.
Saites.
Dzīve pēc nāves.
Paralēlās pasaules.
Nāve.
Ideālistiskā filozofija.
